(Pēc šī paša principa būtu jāsoda arī narkomānu bērni, jo viņi ar lielāku varbūtību varētu sākt lietot un izplatīt narkotikas, kabatzagļu bērni, jo viņi ar lielāku varbūtību var kļūt par kabatzagļiem, kā arī visi bērni no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, jo viņi var kļūt par noziedzniekiem, jebkurš bērns, kurš neapmeklē skolu, jo bastošanas laikā ir lielāka iespēja izdarīt noziegumu, un jebkura māte, kas, bērnu gaidot, nav saulainā garastāvoklī, jo pastāv lielāka iespēja, ka pēcdzemdību depresijas laikā viņa varētu nodarīt pāri savam bērnam.)
Eigēnika.
Bet vispār - kabatzagļiem nepiemēro nāvessodu, viņiem nocērt rokas. Tas nav tik smags noziegums.

Sods, kura vienīgā funkcija ir sodīt ir mazvērtīgs ierocis sabiedrības rokās, ja netiek nodrošināta tā neizbēgamība.
Kā zināms, statistiki nāvessoda esamība vai neesamība ar to sodāmo noziegumu izdarīšanas biežumu būtiski nemaina.... Kaut vai ASV štatus savstarpēji salīdzinot.

Nāvessods ir pielietojams brīdī, kad cietumsods principā spēj pildīt savu ārstniecisko, nevis tikai mokošo funkciju. Neārstējamiem pacientiem. Sabiedrības atziņa, ka šis loceklis ir atmiris un amputējams.


Vēl kaut cik pieņemama man šķiet doktrīna, kas apgalvo - nežēlīgi, atkārtoti veicot slepkavības cilvēks ir atzinis, ka nepieder sabiedrības līgumam, kas nodrošina tiesības uz dzīvību katram tās loceklim. Līdz ar to, zaudē šīs tiesības arī pats.

(Reply to this) (Thread)

Es neticu eigēnikai kā cilvēces uzlabošanas programmai (galu galā - nosliece uz vardarbību, visticamāk, ir ar otro medaļas pusi: paaugstinātu izdzīvotspēju, veselīgu agresiju, spēju pastāvēt par sevi).

Bet tavi pēdējie argumenti jau faktiski runā par labu šim PR. "Mēs atlaižam darbinieku, kurš strādā sūdīgi un darbā nemitīgi ir pielējies, lai šis nerada sliktu iespaidu par mūsu firmu." "Mēs nogalinām cilvēku, kurš ir piedzimstot iestājies darbā par cilvēku un nepilda līguma noteikumus (ir psihiski smagi slims, nogalina citus, neizrāda nekādas morālās apziņas pazīmes)." Man šķiet, Kamī "Svešinieks" tieši par to arī runā. Bet tad to arī jāsauc par "amputāciju", nevis par sodu. (Jo sods, manuprāt, ietver sevī ticību/cerību, ka cilvēks var laboties.)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sodam kā atriebībai es vienkārši neticu. Un Sods neiekļauj 'labosies'. Sods ir tikai un vienīgi atriebība, nekas vairāk.

Tā kā jā - mierīgi varam radīt jaunu eifēmismu nāvessoda. Vienkārši Izpildīšana, ko?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu nez. Ja es kādreiz sodu savu bērnu, tas ir tikai un vienīgi ar cerību, ka viņš sapratīs, par ko ir ticis sabārts/ielikts savā istabā/neticis aizvests uz veikalu un turpmāk centīsies "laboties", t.i., rīkoties tā, lai man nebūtu iemesla viņu sodīt. T.i., sabārt bērnu par to, ka viņš ir izgāzis pienu, cerībā, ka nākamreiz jams būs uzmanīgāks, ir OK, bet izlamāt viņu, atriebjoties par to, ka šis ir izlējis pienu, ir galīgi garām. Protams, ka visefektīvākie veidi, kā atturēt bērnu no turpmākas piena izgāšanas, ir a) nekad mūžā nepielaist viņu piena tuvumā, b) nogalināt, pie tam b) ir pats efektīvākais veids, bet nez kāpēc šie varianti netiek apspriesti :D
Un manā (piekrītu - ļoti labticīgajā un naivajā) izpratnē arī sodi, kas tiek uzlikti pieaugušam cilvēkam, veic līdzīgas funkcijas. Un parasti jau tomēr strādā, reku man pietika 1x norauties administratīvo par alkohola lietošanu sabiedriskā vietā, lai to turpmāk vairs nedarītu. Un nemaz nevajadzēja mani nosist :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Interese par to, vai labosies, var buut tikai tad, ja ir cilveeks ir pietiekami tuvs. Jo cilveeks taalaaks un nesvariigaaks, jo speeciigaaka ir tieksme atriebties un vaajaaka veelme, lai cilveeks labotos.
Ja kaads uz ielas uzkaapj uz kaajas, tad cilveeki visbiezjaak vienkaarshi izlamaajas, varbuut pagrustaas ar elkonjeim, bet nedomaa, kaa likt tam uzmineejam laboties - jo visticamaak uzmineeju nekad vairs nesastaps.

(Reply to this) (Parent)

Bailes no soda primāri rada vēlmi izvairīties no soda. Kas pilnīgi nenozīmē izvairīšanos no neatļautās rīcības veikšanas.

bet piemērs ar pienu ir labs. Tu sabar bērnu, ļaujot viņam saprast, ka šāda rīcība nav pieņemama - un nākamreiz viņš varbūt padomās.

Ko mēs panākam ieliekot pieaugušu cilvēku uz vairākiem gadiem cietumā? Pirmkārt mācīšanās spējas pieaugušajam ir daudz zemākas nekā bērnam. Otrkārt - cietumā jau neliek par to, ka 'vai, es nezināju, ka tā var darīt'. Pēc atrašanās cietumā cilvēka uzvedība nekļūst sociāli pieņemamāka - tieši otrādi, viņš kļūst vēl sabiedrībai nepieņamamāks, nekā prims nonākšanas tur.
Vienīgais labums - sabiedrība ir dabūjusi savu atriebību. Lai gan no tā sliktāk ir kļuvis gan pašai sabiedrībai, gan šim cilvēkam.
Pie pašreizējās situācijas nāvessods un mūža ieslodzījums ir identi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu varbut ieliekot cilveeku cietumaa kljuust sliktaak, bet varbuut arii ne.
+ Uz paaris gadiem tiek izoleets cilveeks, kas ir pieraadiijis, ka var sagaadaat probleemas.
- Uz paaris gadiem tiek izoleets cilveeks, kas tikpat labi var sagaadaat sabiedriibai labumu.
+ Atriebiiba, tiem kas nav cietumaa kljuust emocionaali labaak.
- Atriebiiba, tiem, kas ir cietumaa kljuust emocionaali sliktaak.
- Cietumnieks nodoklju maksaataajiem daargi izmaksaa.
+ Banku aplaupiitaajs izmaksaa veel daargaak.

Liidziigi vareetu veel kaadus 10 punktus piemekleet. Nav nemaz vienkaarshi un viennoziimiigi. Domaaju, ka tiesas tomeer censhas izsveert shos un citus punktus atbilstoshi konkreetajai situaacijai, un meegjina kaut ko optimizeet, taa, lai visiem daudzmaz labi, jeb, driizaak, taa, lai izdariitu mazaako ljaunumu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā ir tikai problēmas atlikšana. Kas ar cilvēku notiek, kad viņš iznāk no cietuma?
Vienīgais + ir - kādu laiku šis cilvēks ārpus cietuma problēmas visticamāk neradīs. Toties iznākot radīs vēl lielākas - pat, ja neizdarīs noziegumu, viņš ir zaudējis sociālās prasmes, kas nepieciešamas normālai, sociāli pieņemamai dzīvei ārpus cietuma - tā kā vispirms cilvēku sabojājam, un tad vēl ķeramies pie sociālās rehabilitācijas. Tā pastulbi mazliet.

Un man nešķiet normāli, ka atriebība kādam var ļaut justies labāk. Atriebība ir visneracionālākā cilvēka rīcības motivācija, vēl tālu aiz afekta, mīlestības un tamldizīgām lietām.sabiedriskais darbs+policijas kontrole - diemžēl šo soda veidu nav iespējams piespriest personām, kas apgalvo, ka viņām nav pastāvīgas dzīvesvietas - a ja kāds to izvēlas apgalvot, pierādīt pretējo nav prokuratūras spēkos. Tiesas iespējas piešķirt dažādus sodus ir ļoti ierobežotas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Klau, a ko tu iesaki?
(Šitais ir nopietns jautājums, bez lekšanās - jo es pati uz to īsti neesmu atbildējusi.)

(Reply to this) (Parent)

Protams, cietumu sisteema nerullee, bet vai tas ir pietiekams iemesls, lai neliktu cilveekus cietumaa. Vai ir kads labaaks variants?
Protams, demokraatijai ir daudz miinusu, bet vai praksee ir atrasts kaads labaaks variants?
Izgliitiibas sisteema arii sukaa, bet vai tas ir pietiekams iemesls, lai nesuutiitu savu beernu skolaa?

Atriebiba - neracionaala. Nevaru tam pilniibaa piekrist. I mean, emocijas pec definiicijas tiek uztvertas kaa pretstats racionaalai domaashanai, un atriebiibas gadiijumaa dusmas ir dzenoshaa emocija. Tajaa pat laikaa visaam emocijaam ir arii tiiri racionaals pamats - emocijas ir labs mehaanisms, kas paliidz cilveekam pienjemt izdziivoshanu un labklaajiibu veicinoshus leemumus. Tachu emociju dikteetie leemumi ne vienmeer sakriit ar racionaalaa praata piedaavaatajiem risinaajumiem. T.i., emocijas ir paaraak primitiivas, lai vienmeer nodroshinaatu labaako iespeejamo izveeli sarezjgjiitaa situaacijaa, toties emocijas arii neprasa daudz laika un puulju, lai izlemtu.
Liidz ar to atriebiiba var buut tiklab neracionaala, cik racionaala - atkariigs no taa, vai konkreetajaa situaacijaa eksistee vai neeksistee kaads labaaks, ar racionaalo praatu izdomaajams situaacijas risinaajums.

"Tiesas iespējas piešķirt dažādus sodus ir ļoti ierobežotas." Taa tas vareetu buut. Un kaads ir tavs riicibas plaans situaacijas uzlaboshanai?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, cietumu sisteema nerullee, bet vai tas ir pietiekams iemesls, lai neliktu cilveekus cietumaa. Vai ir kads labaaks variants?
Protams, demokraatijai ir daudz miinusu, bet vai praksee ir atrasts kaads labaaks variants?
Izgliitiibas sisteema arii sukaa, bet vai tas ir pietiekams iemesls, lai nesuutiitu savu beernu skolaa?
Nejauc - demokrātija, kas pastāv šodien, ne tuvu nav labākā valsts pārvaldes sistēma. Autoritāra teokrātija ir sevi vairrākkārtīgi pierādījusi kā daudz labāks modelis.. Problēma ir tikai ar cilvēka efektīvās dzīves ilgumu un vietnieka sameklēšanu (un, protams, līdzāspastāvēšana lielām un agresīvām 'demokrātijām').

Vienkārši demokrātija ir dzīvotspējīgākā, un visgrūtāk gāžamā pārvaldes sistēma, jo iedveš tās sastāvdaļām pārliecību, ka pretdarbība sistēmai ir tās normāla sastāvdaļa, kas it kā padara to bezjēdzīgu.pretdarbību sistēmai uzskata par tās daļu.jo ideāli asimilē jebkurus pretošanās mēģinājumus. Kopš Sofokla laikiem demokrātija ir nevis tas, kam visi piekrīt un kas visiem būtu vislabākais, bet gan tas, kas vienkārši nevienam nav īsti izdevīgi.
Pie tam - demokrātija kaut kā risina tai uzticētās problēmas.
Skolas bērnus nepadara stulbākus.
Demokrātija ļauj kaut kā pārvaldīt valsti. Pastulbi, bet vismaz.

Toties cietumi ieslodzītos neārstē vispār. Tās tos padara vēl slimākus.
"Tiesas iespējas piešķirt dažādus sodus ir ļoti ierobežotas." Taa tas vareetu buut. Un kaads ir tavs riicibas plaans situaacijas uzlaboshanai?
Izmaiņas krimināllikumā.
Izmainīt sodu smaguma savstarpējo attiecību un piešķiršanas kritērijus.
1) Nosacīts sods (šobrīd skalā skaitās gandrīz turpat, kur reāla brīvības atņemšana, tikai iznāk tāda atlikta. Faktiski - darbojas tikai kā ļoti nopietns brīdinājums. Uz daļu iedarbojas, daļu nē.)
2)Sabiedriskais darbs +policijas kontrole. (šobrīd piemērojams tikai par atsevišķiem noziegumiem, un arī tad - kā jau minēju - problēmātiski). Pēc speciālista atzinuma (un tiesnesis _nav_ šāds speciālists), ka personai nepieciešama vides maiņa VAI ja persona uzstāj, ka nav pastāvīgas dzīvesvietas - arī daļēja brīvības atņemšna, atvērtā tipa cietumā. Sabiedrisko darbu ne tikai ilguma, bet arī rakstura ziņā pielāgojot nodarījumam kā arī personas spējām. pielāgojot nodarījumam.
3) Miesas sodi. Menas salas stilā - bez publiskās kaunināšanas.
4) Arests (īslaiīga brīvības atņemšana).
5) Reāla brīvības atņemšana, nopietns psihologu/garīdznieku (efekts tak laikam līdzīgs?) darbs
---------
+Naudas sods, paaugstinātu nodokļu formā.
6) Nāvessods.


Atmetot utopiju - vismaz pirmajiem diviem būtu jāatrodas šādā attiecībā un otrajam aprakstītajā formā.
Tikai izmaksas - milzīgas, efektivitāte - pēc desmitgadēm. Demokrātija neļauj plānot valsti desmitgadēm uz priekšu. Demokrātijai vajag PR. Vajag to sasodīto atriebību tagad un tūlīt.


emocijas ir labs mehaanisms, kas paliidz cilveekam pienjemt izdziivoshanu un labklaajiibu veicinoshus leemumus.
Tieši tāpēc atriebība ir neracionāla. Atriebības pamats ir nevis dusmas (kas ir īslaicīgas) bet naids.
Un naids nekad, nevienā situācijā nepalīdz pieņemt izdzīvošanu un labklājību veicinošus lēmumus.
Visas pārējās emocijas dažās situācijās palīdz vai nu indivīdam, vai sugai kā tādai. Izņemot naidu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par demokrātiju piekrītu.
Tikai, neskaidrs palika jautājums par to, KAM kura pārvaldes sistēma ir labākā. T.i., ja es būtu autoritāras valsts valdnieks, tad šī sistēma man neapšaubāmu būtu vislabākā.
"Skolas bērnus nepadara stulbākus". Protams, ka ne. Tās tikai, mmm, vienādo - paātrina mācīšanās tempu stulbajiem, un palēnina gudrajiem.

Hmm. Sodu idejas nav sūdīgas. Izmaksas varbūt nav nemaz tik lielas - ja vairāk spiež uz sabiedriskajiem darbiem, tad padarītais daļēji atpelna policijas kontroli.

Es ienīstu iesnas. Un pasaki, kas tur ir neracionāls vai sugas izdzīvošanai kaitīgs?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Iesnas Tev visticamāk nepatīk, nevis tu tās ienīsti.

Vai arī Tevī mīt kvēla vēlme apgriezt sprandu (vai vismaz iekraut pa purnu, vai citādi kaitēt) katram, kas dotajā brīdī izrāda iesnu simptomus?


Teokrātisks režīms tīri subjektīvi ir labs arī iedzīvotājiem. Mazāk negatīvisma, jo augstākās varas nekļūdīgums nav apšaubāmas un tiek prezumēta varai piemītošu savtīgu interešu neesamība. Tipiski daudz augstāka personīgā drošība, skaidri rīcības noteikumi, iespēja realizēt vairākumam nepatīkamus, bet sabiedrībai kopumā noderīgus pasākumus.

Par Sodu idejām - sabiedriskie darbi diezko izdevīgi nav, patiesībā tie mazliet vairāk velk uz mīnusiem. Lai gan - IMHO lētāk nekā ieslodzījums vienalga sanāk. Un pilnīgi noteikti, ja ieslodzījumam pieskaita sociālās rehabilitācijas izdevumus, kuriem tur būtu jābūt (bet kuru tor, protams, nav)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā lai pasaka, hroniskas elpceļu problēmas, kā jau smēķētājam - ar laiku to sāk ienīst.

Teokrātiskais režīms, protams, ir labs, lai audzētu iedzīvotājus. Bet, pieļauju, ka pesoniskās brīvības tur būtu pārāk maz, lai es tur justos labi.

Ar sabiedriskajiem darbiem nenopelnīsi;) Bet noteikti jābūt lētāk, nekā ieslodzījumam - ieslodzījuma vietām ir Tikai izdevumi.

(Reply to this) (Parent)

Jā, šeit jau seko cits stāsts: ka sodu sistēma kā tāda mūsu sabiedrībā sūkā nereāli. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc es neesmu ziņojusi varas iestādēm par man zināmajiem noziedzniekiem (otrs, protams, ir tīra gļēvulība un nevēlēšanās ķēpāties).

Nujā, bet vispār piekrītu :(

//a par to, kā bērnā veidojas izpratne par to, kas ir "pareizi" un kas "nepareizi", es laikam vēl neesmu īsti gatava runāt.

(Reply to this) (Parent)