Tā ir tikai problēmas atlikšana. Kas ar cilvēku notiek, kad viņš iznāk no cietuma?
Vienīgais + ir - kādu laiku šis cilvēks ārpus cietuma problēmas visticamāk neradīs. Toties iznākot radīs vēl lielākas - pat, ja neizdarīs noziegumu, viņš ir zaudējis sociālās prasmes, kas nepieciešamas normālai, sociāli pieņemamai dzīvei ārpus cietuma - tā kā vispirms cilvēku sabojājam, un tad vēl ķeramies pie sociālās rehabilitācijas. Tā pastulbi mazliet.

Un man nešķiet normāli, ka atriebība kādam var ļaut justies labāk. Atriebība ir visneracionālākā cilvēka rīcības motivācija, vēl tālu aiz afekta, mīlestības un tamldizīgām lietām.sabiedriskais darbs+policijas kontrole - diemžēl šo soda veidu nav iespējams piespriest personām, kas apgalvo, ka viņām nav pastāvīgas dzīvesvietas - a ja kāds to izvēlas apgalvot, pierādīt pretējo nav prokuratūras spēkos. Tiesas iespējas piešķirt dažādus sodus ir ļoti ierobežotas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Klau, a ko tu iesaki?
(Šitais ir nopietns jautājums, bez lekšanās - jo es pati uz to īsti neesmu atbildējusi.)

(Reply to this) (Parent)

Protams, cietumu sisteema nerullee, bet vai tas ir pietiekams iemesls, lai neliktu cilveekus cietumaa. Vai ir kads labaaks variants?
Protams, demokraatijai ir daudz miinusu, bet vai praksee ir atrasts kaads labaaks variants?
Izgliitiibas sisteema arii sukaa, bet vai tas ir pietiekams iemesls, lai nesuutiitu savu beernu skolaa?

Atriebiba - neracionaala. Nevaru tam pilniibaa piekrist. I mean, emocijas pec definiicijas tiek uztvertas kaa pretstats racionaalai domaashanai, un atriebiibas gadiijumaa dusmas ir dzenoshaa emocija. Tajaa pat laikaa visaam emocijaam ir arii tiiri racionaals pamats - emocijas ir labs mehaanisms, kas paliidz cilveekam pienjemt izdziivoshanu un labklaajiibu veicinoshus leemumus. Tachu emociju dikteetie leemumi ne vienmeer sakriit ar racionaalaa praata piedaavaatajiem risinaajumiem. T.i., emocijas ir paaraak primitiivas, lai vienmeer nodroshinaatu labaako iespeejamo izveeli sarezjgjiitaa situaacijaa, toties emocijas arii neprasa daudz laika un puulju, lai izlemtu.
Liidz ar to atriebiiba var buut tiklab neracionaala, cik racionaala - atkariigs no taa, vai konkreetajaa situaacijaa eksistee vai neeksistee kaads labaaks, ar racionaalo praatu izdomaajams situaacijas risinaajums.

"Tiesas iespējas piešķirt dažādus sodus ir ļoti ierobežotas." Taa tas vareetu buut. Un kaads ir tavs riicibas plaans situaacijas uzlaboshanai?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, cietumu sisteema nerullee, bet vai tas ir pietiekams iemesls, lai neliktu cilveekus cietumaa. Vai ir kads labaaks variants?
Protams, demokraatijai ir daudz miinusu, bet vai praksee ir atrasts kaads labaaks variants?
Izgliitiibas sisteema arii sukaa, bet vai tas ir pietiekams iemesls, lai nesuutiitu savu beernu skolaa?
Nejauc - demokrātija, kas pastāv šodien, ne tuvu nav labākā valsts pārvaldes sistēma. Autoritāra teokrātija ir sevi vairrākkārtīgi pierādījusi kā daudz labāks modelis.. Problēma ir tikai ar cilvēka efektīvās dzīves ilgumu un vietnieka sameklēšanu (un, protams, līdzāspastāvēšana lielām un agresīvām 'demokrātijām').

Vienkārši demokrātija ir dzīvotspējīgākā, un visgrūtāk gāžamā pārvaldes sistēma, jo iedveš tās sastāvdaļām pārliecību, ka pretdarbība sistēmai ir tās normāla sastāvdaļa, kas it kā padara to bezjēdzīgu.pretdarbību sistēmai uzskata par tās daļu.jo ideāli asimilē jebkurus pretošanās mēģinājumus. Kopš Sofokla laikiem demokrātija ir nevis tas, kam visi piekrīt un kas visiem būtu vislabākais, bet gan tas, kas vienkārši nevienam nav īsti izdevīgi.
Pie tam - demokrātija kaut kā risina tai uzticētās problēmas.
Skolas bērnus nepadara stulbākus.
Demokrātija ļauj kaut kā pārvaldīt valsti. Pastulbi, bet vismaz.

Toties cietumi ieslodzītos neārstē vispār. Tās tos padara vēl slimākus.
"Tiesas iespējas piešķirt dažādus sodus ir ļoti ierobežotas." Taa tas vareetu buut. Un kaads ir tavs riicibas plaans situaacijas uzlaboshanai?
Izmaiņas krimināllikumā.
Izmainīt sodu smaguma savstarpējo attiecību un piešķiršanas kritērijus.
1) Nosacīts sods (šobrīd skalā skaitās gandrīz turpat, kur reāla brīvības atņemšana, tikai iznāk tāda atlikta. Faktiski - darbojas tikai kā ļoti nopietns brīdinājums. Uz daļu iedarbojas, daļu nē.)
2)Sabiedriskais darbs +policijas kontrole. (šobrīd piemērojams tikai par atsevišķiem noziegumiem, un arī tad - kā jau minēju - problēmātiski). Pēc speciālista atzinuma (un tiesnesis _nav_ šāds speciālists), ka personai nepieciešama vides maiņa VAI ja persona uzstāj, ka nav pastāvīgas dzīvesvietas - arī daļēja brīvības atņemšna, atvērtā tipa cietumā. Sabiedrisko darbu ne tikai ilguma, bet arī rakstura ziņā pielāgojot nodarījumam kā arī personas spējām. pielāgojot nodarījumam.
3) Miesas sodi. Menas salas stilā - bez publiskās kaunināšanas.
4) Arests (īslaiīga brīvības atņemšana).
5) Reāla brīvības atņemšana, nopietns psihologu/garīdznieku (efekts tak laikam līdzīgs?) darbs
---------
+Naudas sods, paaugstinātu nodokļu formā.
6) Nāvessods.


Atmetot utopiju - vismaz pirmajiem diviem būtu jāatrodas šādā attiecībā un otrajam aprakstītajā formā.
Tikai izmaksas - milzīgas, efektivitāte - pēc desmitgadēm. Demokrātija neļauj plānot valsti desmitgadēm uz priekšu. Demokrātijai vajag PR. Vajag to sasodīto atriebību tagad un tūlīt.


emocijas ir labs mehaanisms, kas paliidz cilveekam pienjemt izdziivoshanu un labklaajiibu veicinoshus leemumus.
Tieši tāpēc atriebība ir neracionāla. Atriebības pamats ir nevis dusmas (kas ir īslaicīgas) bet naids.
Un naids nekad, nevienā situācijā nepalīdz pieņemt izdzīvošanu un labklājību veicinošus lēmumus.
Visas pārējās emocijas dažās situācijās palīdz vai nu indivīdam, vai sugai kā tādai. Izņemot naidu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par demokrātiju piekrītu.
Tikai, neskaidrs palika jautājums par to, KAM kura pārvaldes sistēma ir labākā. T.i., ja es būtu autoritāras valsts valdnieks, tad šī sistēma man neapšaubāmu būtu vislabākā.
"Skolas bērnus nepadara stulbākus". Protams, ka ne. Tās tikai, mmm, vienādo - paātrina mācīšanās tempu stulbajiem, un palēnina gudrajiem.

Hmm. Sodu idejas nav sūdīgas. Izmaksas varbūt nav nemaz tik lielas - ja vairāk spiež uz sabiedriskajiem darbiem, tad padarītais daļēji atpelna policijas kontroli.

Es ienīstu iesnas. Un pasaki, kas tur ir neracionāls vai sugas izdzīvošanai kaitīgs?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Iesnas Tev visticamāk nepatīk, nevis tu tās ienīsti.

Vai arī Tevī mīt kvēla vēlme apgriezt sprandu (vai vismaz iekraut pa purnu, vai citādi kaitēt) katram, kas dotajā brīdī izrāda iesnu simptomus?


Teokrātisks režīms tīri subjektīvi ir labs arī iedzīvotājiem. Mazāk negatīvisma, jo augstākās varas nekļūdīgums nav apšaubāmas un tiek prezumēta varai piemītošu savtīgu interešu neesamība. Tipiski daudz augstāka personīgā drošība, skaidri rīcības noteikumi, iespēja realizēt vairākumam nepatīkamus, bet sabiedrībai kopumā noderīgus pasākumus.

Par Sodu idejām - sabiedriskie darbi diezko izdevīgi nav, patiesībā tie mazliet vairāk velk uz mīnusiem. Lai gan - IMHO lētāk nekā ieslodzījums vienalga sanāk. Un pilnīgi noteikti, ja ieslodzījumam pieskaita sociālās rehabilitācijas izdevumus, kuriem tur būtu jābūt (bet kuru tor, protams, nav)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā lai pasaka, hroniskas elpceļu problēmas, kā jau smēķētājam - ar laiku to sāk ienīst.

Teokrātiskais režīms, protams, ir labs, lai audzētu iedzīvotājus. Bet, pieļauju, ka pesoniskās brīvības tur būtu pārāk maz, lai es tur justos labi.

Ar sabiedriskajiem darbiem nenopelnīsi;) Bet noteikti jābūt lētāk, nekā ieslodzījumam - ieslodzījuma vietām ir Tikai izdevumi.

(Reply to this) (Parent)