Oktobris 25., 2005
| 22:10 - atskaite
|
Comments:
Es pamatīgi vīlos Krēslas sardzē un sajūsminājos par Dienas. Vīlos tik ļoti, ka rekomendējot lasīšanai Lukjaņeko darbus mēdzu piebilst, ka Krēslas sardzi varbūt labāk tomēr nē.
Bija vajadzīgs ilgs laiks, lai pavisam citos apstākļos nonāktu pie pāris secinājumiem, kas ļāva atrast kopsakaru starp Krēslas sardzē un abās iepriekšējās klāsītajām domām... jā, pretrunas paliek, bet vairāk kā continuity failures... un tās vienmēr var ignorēt vai piedot autoram.
Šobrīd haotiskā secībā pārlasu Nakts un Dienas sardzi (pirmā daļa no nakts, pirmās divas nodalas no Dienas, Dienas trešā daļa utt...)
Un jā, vēl saku, ka 8 latus man tomēr ir žēl izdot par grāmatu, kura jau plauktā stāv orģinālvalodā... iegāju šodien grāmatnīcā. (nja, "fantāzijas klasika" ko neteiksi Jumava...)
Pat, ja tas dod iespēju to reizēm aizdot kādam krieviski-neredzētājam, iepazīstināt ar autoru....
Ak jā... pēc gripas vakcīnas temperaūra esot normāli, tā vismaz mums stāstīja... (priekšniecības galvenais arguments centralizētai nepotēšanai, individuālās iešanas pie ārstiem atbalstīšanai).
Nez, man Krēslas sardze patīk vislabāk, visdaudzslāņainākā,
un nez, palasīju to pirmo nodaļu, normāli iztulkota, IMHO, bet, protams, oriģināls (praktiski) vienmēr labāks (vienīgi - ja nemaldos, tur bija "atdzejots" latviski, tas gan iesakoja).
Man nez kāpēc Krēslas sardze šķita paviršāka par abām iepriekšējām. Tāda... nu nezinu "O, Sardzes tagad ir populāras, derētu vēl vienu grāmatu".
pārāk iecentrēta uz vienu pašu Antonu un viņa iespēju eskalāciju līdz turpat visvarenības līmenim.(Un šis nav pirmais autora darbs, kur tas notiek - tas pats ir Spektrā, tas pats manā mīļajā Atspulgu labirintā-Viltus spoguļos-Caurspīdīgajās vitrāžās, tas pats Sapņu līnijā-Ilūziju imperatoros - vienkārši viena no tēmām, kas šķiet nedaudz uzkrītoša... Jap, norāde, ka, iespējams, lasīts par daudz.)
Vēl - pāreja no 'visi ir slikti, bet katrs savā veidā' uz 'patiesībā starp abiem vispār nav nekādas atšķirības' man bija pārāk krasa, tā neaizveda lasītāju sev līdz tajā dabiskajā plūdumā, kas parasti raksturīgs Lukjaņenko viegli filozofiski ietonētajiem darbiem. Kopumā - nav slikta... bet nekādi ne stap maniem mīļākajiem Lukjaņenko darbiem. Varbūt viedoklis mainīsies pēc pārlasīšanas.
Nu, pirmo dozor'u uzsvērtās atšķirības/problēmas man acīmredzot nav īpaši aktuālas (tāpat jau viss ir skaidrs, da i pofig), bet atšķirība starp cilvēku un citādo - tas jau ir biki cits jautājums. bet precīzi nepamatošu atšķirību.
man domāt, nevis kaut cik objektīvi vērtējams "kvalitātes" jautājums, bet lasītāja uztveres/gaumes/aktuālo problēmu jautājums.
Btw, kas atiecas uz spektru - vai pirms tam būtu jāizlasa kāda cita grāmata? Sagribējās jamo izlasīt, bet negribas sākt ar sequela trešo grāmatu ;)
Spektrs ir pats ar sevi, bez prīkveliem, bez sīkveliem pat ne stāstu formātā. Vispār, to jau no nodaļu nosaukumiem varētu uzminēt ;)
Un vēl, šķiet, ka tev varētu patikt.
neesmu pievērsusi tik smalku uzmanību :) bet paldies |
|
|