|
Oktobris 25., 2005
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) crescendo | 23:22
Man nez kāpēc Krēslas sardze šķita paviršāka par abām iepriekšējām. Tāda... nu nezinu "O, Sardzes tagad ir populāras, derētu vēl vienu grāmatu".
pārāk iecentrēta uz vienu pašu Antonu un viņa iespēju eskalāciju līdz turpat visvarenības līmenim.(Un šis nav pirmais autora darbs, kur tas notiek - tas pats ir Spektrā, tas pats manā mīļajā Atspulgu labirintā-Viltus spoguļos-Caurspīdīgajās vitrāžās, tas pats Sapņu līnijā-Ilūziju imperatoros - vienkārši viena no tēmām, kas šķiet nedaudz uzkrītoša... Jap, norāde, ka, iespējams, lasīts par daudz.)
Vēl - pāreja no 'visi ir slikti, bet katrs savā veidā' uz 'patiesībā starp abiem vispār nav nekādas atšķirības' man bija pārāk krasa, tā neaizveda lasītāju sev līdz tajā dabiskajā plūdumā, kas parasti raksturīgs Lukjaņenko viegli filozofiski ietonētajiem darbiem.
Kopumā - nav slikta... bet nekādi ne stap maniem mīļākajiem Lukjaņenko darbiem.
Varbūt viedoklis mainīsies pēc pārlasīšanas.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |