Pieņemot, ka bagātība ir ne-nabadzība. Strīdīgs jautājums, jo "nabadzība" un "bagātība" apzīmē "maz" un "daudz" kaut kādas konkrētas mērvienības, nevis "nav" un "ir", kā tas būtu nepieciešams loģikā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu ir jau arī "multi-valued" un "fuzzy" loģikas, kas risina šo jautājumu... ē, bet kāds tieši ir jautājums?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai šajā kontekstā ir korekti pārveidot muļķis->nabags par bagāts->gudrs, jo drīzāk šķiet, ka autors ir gribējis parādīt nevis cēloņu-seku sakarību, implikāciju, bet gan funkcionālu sakarību: nabadzība=f(muļķība), t.i, jo lielāka muļķība, jo lielāka nabadzība, vai, jo mazāka muļķība, jo mazāka nabadzība.
I mean, ja arī tiek runāts par cēloņiem un sekām, tad, man šķiet, tas nav tas, ko cilvēks ir gribējis uzsvērt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nav taa ka par nabadziibu, bagaatiibu tomeer striidas daudz maz paartikushi cilveeki? Un tad man jaajautaa vai vinji spej to pietiekami noveerteet? Labaak raudat mersedesaa nekaa tramvajaa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Labāk gulēt zelta zārkā, nekā koka, vai ne?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams. Ja mirst tad ar shiku :P Vienmeer ir labak vairaak nekaa mazaak.

(Reply to this) (Parent)

Varbūt; bet lielā mērā tam iemesls ir tas, ka trūcīgam cilvēkam parasti piemīt ļoti izteikts pašlepnums - neatzīt to, ka tev nav naudas, neatzīt to, ka nauda tev ir problēma. Vai arī - otrs variants - a priori pieņemt, ka "man nav naudas tāpēc, ka es esmu slikts/stulbs/nepiemērots".
Patiesībā jau arī pārtikuši cilvēki reti par to runā. Par to runā cilvēki, kas atrodas pārejas situācijās - kā piemēram, es, kas no stāvokļa "interesanti, vai man kartē ir pietiekami daudz naudas, lai iegādātos cigaretes/kinderolu/kādu citu nieku" pāreju uz stāvokli "hmmm, interesanti, no kurienes man kontā parādījušies lieki 50 lati, un ko, ellē, man ar tiem iesākt, ja cigaretes jau ir un bērns jau tā dabū pārāk daudz grāmatiņu un kinderolu?".
T.i., cilvēki vislaik dzīvo stereotipos - trūcīgie domā, ka viņi ir vienīgie, kas ir patiesi dāsni (un daļēji tā arī ir, naudu ubagiem agrāk es devu daudz biežāk), bagātie domā, ka "cenu jūtīgie" ir truli un stulbi, bet, pārejot no viena lauciņa otrā, tu pēkšņi aptver, ka dzīvē viss ir savādāk. Bet pēcāk jau pierod, saliek visu pa plauktiņiem un nedomā, tikai atkārto jau atstrādātu un ērtu viedokli. (Lielākoties.)

(Reply to this) (Parent)

Nu, bet gudrība ir monotoni dilstoša funkcija no muļķības un otrādi; arī nabadzība ir monotoni dilstoša funkcija no bagātības, tāpēc , ja f ir monotoni augoša, tad sanāk tieši tas, ko es teicu ņemot f inverso.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas ir, diskritizējot vērtību apgabalu ar sliekšņiem, zem kura esošās vērtības saucam par nabadzību un resp. muļķību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu ja, kaut kā tā.

Runājot par funkcionālu atkarību un nemaz neiedziļinoties konkrētā veidā, kā muļķība ir saistīta nabadzību:

M=1/G
N=1/B

1)M/N=B/G Muļķība attiecas uz nabadzību tāpat kā bagātība attiecas uz gudrību.
2)N/M=G/B Nabadzība attiecas uz muļķību tāpat kā gudrība attiecas uz bagātību.

Ja mēs runājam par loģiku, tad:

1)M->N == neN->neM
2)N->M == neM->neN
(1) un (2) nav ekvivalenti: gadījumā, ja cilvēks ir muļķis un bagāts, pirmais apgalvojums ir aplams, otrais patiess.

Tobiš, ja mēs teiktu, ka cilvēks ir muļķis tad un tikai tad, kad viņš ir nabags, mēs panāktu to pašu, ko funkcionālajā interpretācijā. Vai tikpat labi varētu teikt: "ekonomiskā nabadzība ceļas no domāšanas nabadzības un domāšanas nabadzība ceļas no ekonomiskās nabadzības".
Tobiš, es domāju, ka "Cūkmens" gribēja ko tādu pateikt, bet, diemžēl, neprata sakarīgi izteikties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pag pag, vienādojumi 1) un 2) ir triviāli, jo pareizinot 1) ar NG un 2) ar MB, vienkārši sanāk MG=NB=1. Tur vajag kādu sakarību, kas iekļauj tikai divus no mainīgajiem, kā

N = 3M

Tad izriet 1/B=3/G, no tā G = 3B, bet no tā, ka, ja bagātība ir liela (B > x), tad gudrība arī (G = 3B > 3x).

Bet vispār ir traki muļķīgi mēģināt saprast, ko Cūkmens ir domājis, jo visticamāk viņš nedomāja neko, vienkārši gribējās ar kaut ko gudru izcelties, nu nesanāca atkal.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Heh, nu tur varētu daudz ideju izvērst, par to, kāda tad tur īsti ir tā sakarība - varbūt lineāri pieaugot muļķībai, nabadzība pieaug kvadrātiski;)

Bet nu nez, vai tas ir muļķīgi. Man šķiet, ka drošāk ir pieņemt, ka cilvēks tomēr ir gribējis kaut ko jēdzīgu pateikt, un mēģināt saprast viņa domu gājienu. Pat ja izrādās, ka viņš ir tikai mēģinājis izcelties. Ja reiz pieņem, ka cilvēki ir muļķi, kurus nav vērts klausīties vai pat mēģināt saprast, tad komunikācija starp cilvēkiem nav iespējama, tad katrs vārās savā pasaulītē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vienīgais, ko izmantoju, ir ka funkcija monotoni aug.

Mēs jau runājam nevis par cilvēkiem, bet par politiķiem cūkmeņiem, un politiķi cūkmeņi, gan muļķi, gan gudri, cenšas nevis precīzi pateikt, ko domā, bet gan manipulēt. Tāpēc bezjēdzīgi to teiktajā meklēt parasto loģiku, jācenšas saprast, kas šiem aiz ādas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, tas šīnī gadījumā ir galvenais.

Hmm. Es es tomēr vispirms sliecos pieņemt, ka cilvēks ir pie veselas saprašanas un cenšas ko jēdzīgu pateikt, un mēģinu konstatēt pretējo tikai tad, ja citādi nekādi nevar. No sērijas, nav vainīgs, kamēr nav pieķerts. Bet varbūt tas tādēļ, ka man nav pietiekami daudz pieredzes, lai varētu kaut kādu informāciju par politiķiem vispārināt.
Nenoliedzami, būtu jocīgi gaidīt, lai kāds politiķis kaut ko teiktu tikai tāpat vien, necenšoties kaut ko panākt, jeb, citiem vārdiem sakot, necenšoties manipulēt. Bet tas liek aizdomāties par to, ka jebkurš teksts pēc būtības ir manipulācija ar lasītāju/klausītāju, pat ja tas ir uz sētas uzrakstīts XY*. Politiķiem, salīdzīnājumā ar citiem, gan ir zināmas priekšrocības manipulēšanas ziņā: liela auditorija ar ko manipulēt, kā arī liela vara, lai izmantotu manipulēšanas rezultātus.
Vārdsakot, domāju, ka daudz taisnības ir tavā teiktajā, bet tomēr tu pārspīlē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu protams gadās politiķiem (dažiem biežāk, dažiem retāk) pateikt kaut ko loģisku, bet tomēr kopumā politikā nekorektas (slēptas) manipulēšanas apjoms mani tracina.
Starp citu, kā piemēram Eiklīda algoritms manipulē ar lasītāju? Un ko tas pasaka par Eiklīda bērnības traumām? ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neesmu lietas kursā par Eiklīda algoritmu, bet varu derēt, ka tas patērē daudz lasītāja laika un liek tam justies kā muļķim. Eiklīda slēptais mērķis bija iegalvot, ka viņa idejas ir pārākas par citām un nomelnot konkurējošos algoritmus. Neesmu informēts par to, kāda Eiklīdam bija bērnības trauma - tak tas bija pārāk sen, bet varu derēt, ka tās rezultātā viņam radās zināms mazvērtības komplekss.

;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Aizmirsi piebilst, ka Eiklīda algoritms paverdzina sievietes un veicina fallocentriku pasaules uzskatu :P

(Reply to this) (Parent)