Nav taa ka par nabadziibu, bagaatiibu tomeer striidas daudz maz paartikushi cilveeki? Un tad man jaajautaa vai vinji spej to pietiekami noveerteet? Labaak raudat mersedesaa nekaa tramvajaa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Labāk gulēt zelta zārkā, nekā koka, vai ne?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams. Ja mirst tad ar shiku :P Vienmeer ir labak vairaak nekaa mazaak.

(Reply to this) (Parent)

Varbūt; bet lielā mērā tam iemesls ir tas, ka trūcīgam cilvēkam parasti piemīt ļoti izteikts pašlepnums - neatzīt to, ka tev nav naudas, neatzīt to, ka nauda tev ir problēma. Vai arī - otrs variants - a priori pieņemt, ka "man nav naudas tāpēc, ka es esmu slikts/stulbs/nepiemērots".
Patiesībā jau arī pārtikuši cilvēki reti par to runā. Par to runā cilvēki, kas atrodas pārejas situācijās - kā piemēram, es, kas no stāvokļa "interesanti, vai man kartē ir pietiekami daudz naudas, lai iegādātos cigaretes/kinderolu/kādu citu nieku" pāreju uz stāvokli "hmmm, interesanti, no kurienes man kontā parādījušies lieki 50 lati, un ko, ellē, man ar tiem iesākt, ja cigaretes jau ir un bērns jau tā dabū pārāk daudz grāmatiņu un kinderolu?".
T.i., cilvēki vislaik dzīvo stereotipos - trūcīgie domā, ka viņi ir vienīgie, kas ir patiesi dāsni (un daļēji tā arī ir, naudu ubagiem agrāk es devu daudz biežāk), bagātie domā, ka "cenu jūtīgie" ir truli un stulbi, bet, pārejot no viena lauciņa otrā, tu pēkšņi aptver, ka dzīvē viss ir savādāk. Bet pēcāk jau pierod, saliek visu pa plauktiņiem un nedomā, tikai atkārto jau atstrādātu un ērtu viedokli. (Lielākoties.)

(Reply to this) (Parent)