jauc gan. par determinismu es savulaik esmu kasījusies gan ar carnival, gan ar filozofs, un tad, kad barvins sāka par to rakstīt, tad man jau bija iestājies zināms zb. tā ka parunā par to ar to barvinu kaut vai, viņa piegājiens šim jautājumam (no loģiskās/praktiskās puses) ir apmēram tāds pats kā manējais.
vai vismaz tāds, kāds manējais bija pirms mazās dzeniskās atklāsmītes :)

p.s. brrr, kas tas par mazo-meitenīšu-koļījamo jūzerpicu? :P~

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sk.

Ar jūzerpikiem, tāpat kā pārējie, cenšos kaut ko parādīt no sevis. Varbūt vienkārši esmu mazo meitenīšu koļītājs :P

Izskatās tik traki? :(

(Reply to this) (Parent) (Thread)

danē, vienkārši man naktīs ieslēdzas cita veida domāšana ;)

kas attiecās uz determinismu - nu, ļoti vienkāršots man tas skatījums, marksu lasījusi neesmu, determinismu un cēloņsakarību likumu lieku kopā kā kaut ko vienādu. cilvēka griba, protams, var būt kaut kam cēlonis - neviens nenoliedz, ka cilvēkam piemīt griba. vienkārši cilvēkam nepiemīt "brīva griba", jo viņš nevar gribēt "dajebko" (es varu gribēt tikai to, kas loģiski izriet no manas personības/apstākļiem/iepriekšējās pieredzes etc). un tas, ka es esmu, kas es esmu, nav mans nopelns. tas tā, plaši skatoties.

nē, man vēl joprojām dzens nav pārgājis, nevaru runāt par šito ar iedvesmu, neņem ļaunā :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es jau arī nebiju domājis "absolūti" brīvu gribu, taču

1) vismaz personību un apstākļus, kas sekojoši ietekmē tavu gribu, kaut kādā mērā mēs paši varam ietekmēt,vai ne? Citādi arī iegūtās zināšanas kā tādas mums būtu jāliek plauktiņā "ārpus manas ietekmes"!

2) determinisms (vai vismaz kā tas tiek lietots) paredz, ka arī cilvēku izvēles ir savā veidā jau iepriekš noteiktas (piemēram, cilvēkam visas vērtības ir saliktas pa prioritātēm, un galējo lēmumu nosaka tā vērtība, kurai augstāka prioritāte, kaut kā tā :)

3) Marksu pārzinu tikai no "inteliģences" pārstāvju pārstāstiem; ja konkrētie indivīdi būs ieveduši auzās, man atliks tikai nokaunēties par savu uzticēšanos...

Neesmu dzen speciālists, tāpēc varbūt paskaidrosi: tas/tā taču vairāk velk uz reliģiju nevis filozofiju (kas izskaidrotu nevēlēšanos to "filtrēt" ar filozofiskām kategorijām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1) to, ko mēs "ietekmējam", mēs ietekmējam atbilstoši tam, kādas ir mūsu iepriekšnoteiktās izvēles, tā ka sanāk apburtais loks,

2) nujā, kaut kā tā varētu būt gan. un prioritātes ir ieaudzinātas/iegūtas/kultūras noteiktas, nevis mūsu "radītas"

par dzen - nu, kā to paskatās. dzen ir budisma un daoisma apvienojums, t.i., budisms ķīniešu un japāņu traktējumā, gudrās grāmatās raksta, ka daoisma tur ir vairāk kā budisma. daoisms savukārt ir GAN reliģija, GAN filosofija (tikai austrumu izpratnē par filosofiju - kas nekad nav bijusi līdzīga rietumnieku izpratnei, t.i., austrumu filosofija vispār īpaši daudz nestrādā ar rietumniekiem tuvo loģiku). dzen arī var praktizēt gan kā reliģiju, gan kā filosofiju, bet faktiski tas visdrīzāk ir dzīvesveids, uztveres veids. un jēga tajā visā ir - atbrīvoties no filosofiskām kategorijām, no vārdiem un jēdzieniem, kas savažo prātu un traucē uztverei (kas savukārt varētu sasaukties ar empīrismu, Vitgenšteinu un citiem rietumniekiem).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man liekas, ka filozofiskās kategorijas visvairāk traucē sirdsmieram - tā vien gribas sasniegt apskaidrību, kad vairs ne par ko nešaubies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nedefinē apskaidrību kā "stāvokli, kad ne par ko vairs nešaubies". nezinu, kā to definēt pareizi, bet šī viennozīmīgi nav TĀ definīcija.

(Reply to this) (Parent)

Ar brīvu gribu tādā gadījumā apzīmētu iespēju izvēlēties no vairākām iespējām to, kura varbūt pilnībā neatbilst manai vērtību piramīdai - tikai tāpēc, ka gribu.

Kaut kur pa vidu tak ir arī emocijas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

gh. emocijas ir ārpus prioritāšu piramīdas? nedomāju gan. katrs lēmums tomēr tiek pieņemts, vadoties no daudziem apsvērumiem. t.i., vai man tagad strādāt vai gurķoties?
strādāt = nepieciešams naudas ieguvei + atbilst rūpēm par ģimeni + darbs sniedz apmierinājumu (ilgtermiņā)
gurķoties = emocionāli patīkamāk (īstermiņā) + atbilst manai vēlmei socializēties + atbilst "carpe diem" principam
attiecīgi visi šie punkti tiek saskaitīti, to aktualitāte palielinās atkarībā no ārējiem faktoriem (cik tuvu termiņi, cik interesanti sarunu biedri utt.), un beigās tomēr rodas lēmums, kas atbilst man, nevis pauž kaut kādu "brīvo gribu".
gribi tu to, ko tu gribi atbilstoši savai personībai, "brīvā griba" nozīmētu būt neatkarīgam no savas personības, which is technically quite impossible, ja vien tu neesi sasniedzis ierakstā minēto apskaidrības stāvokli.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tev nekad nav gadījies atlikt kādu darbu malā, pagurķoties un pēc tam apzināties, ka principā tas nebija prioritāri (jo draugi nekur nepazustu, bet no darba var arī atlaist, piemēram)???

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, ja es atliku darbu malā, lai pagurķotos, tad acīmredzot pagurķoties bija prioritāri. tas, ka neloģiski, ir cits jautājums :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet ikdienā tak nepietiek, ka tu zini par sevi - pirmajā vietā ir darbs, tad mīļotais cilvēks, trešais ir draugi, utml. -, jo lēmumu vienalga sanāk pieņemt katru reizi.

un var gadīties situācijas, kurās tās prioritātes netiek ievērotas. Piemēram, kādam draugam steidzami nepieciešama palīdzība, savukārt tas, ka tajā dienā stundu ātrāk aiziesi no darba (vai vispār neparādīsies), nenozīmē kļūšanu par bezdarbnieku. Tad taču parādās brīvā griba? Neesmu gan pārliecināts, vai šī jautājuma attiecināšana uz ikdienišķiem notikumiem ir labākais veids kā to saprast :/

jo prioritātes es pirms tam biju domājis kā vērtību sistēmu, kurā tā pati hierarhija saglabājas visu laiku un nemainās, kas savukārt nozīmētu loģisku lēmumu izrietēšanu, vietu brīvai gribai neatstājot.

Pašam liekas, ka sāku vai nu iet pa apli, vai atkārtoties.

Neloģiski liekas arī ēšanas laikā lasīt kaut ko - tu jau divas reizes esi vai nu gandrīz aizrijusies vai gandrīz izspļāvusi kafiju :) nepatīkami

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nubeidz, cilvēks un viņa izvēles tak nesatāv tikai no stingri izvēlētām prioritātēm. tas viss mainās ar laiku, dažās aktualizējas, citas paliek pasīvas, un daudzkārt cilvēks dara to, kas viņam nav "prioritāte", nedomāju, ka tas pierāda "brīvas gribas" esamību (domāju, šobrīd mēs vienkārši traktējam šo terminu tik atšķirīgi, ka runājam par pilnīgi dažādām lietām)

un ēst, paralēli darot kaut ko citu, ir loģiski, jo man nepatīk ēst, blakus nodarbe palīdz man novērst domas no šī nepatīkamā procesa :P

(Reply to this) (Parent)