Hmm, labs:)

(Reply to this)

Par materiālo stabilitāti - pēc pieredzes zinu, ka jā, ja nav ilgtermiņā naudas ir baigi grūti to atzīt konkrētā brīdī.
Par gudrību - arī ir.
Par mīlēšanu - nu te es aizdomājos par sevi..

(Reply to this) (Thread)

nu, ar to mīlēšanu ir tā, ka es pirms brītiņa nošokējos. jo man ir gana viegli pateikt "davai nesatiekamies šodien" cilvēkam, kas ir labs draugs un kuram es sniegtu mīlestību un atbalstu nedomājot un neaprēķinot ienākumus un izdevumus, bet pateikt šo pašu frāzi cilvēkam, kas ir labs paziņa, bet pret kuru nav milzīgas sirsnības un emocionālas atdeves, ir sasodīti grūti. jocīgi, it kā vajadzētu būt otrādi. varbūt nespēja mīlēt zemapziņā šķiet apkaunojoša, tāpat kā naudas trūkums vai stulbums.
(tas ir apkaunojoši?)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man šķiet te galvenā loma ir tam, ko es domāju, tas otrs cilvēks par mani padomās, ja es pateikšu vienu vai otru. Kāda būs viņa reakcija uz pateikto. Te jautājums - cik precīzi es varu zināt, ko tas otrs par mani padomās? Un tas atkarīgs no tā, cik labi zinu šo cilvēku, viņa pieredzi, viņa skatījumu uz dzīvi. Parasti jau par mīļajiem nedomā - "Ja es šitā izdarīšu, nez ko viņš par mani padomās?". Attiecībā uz mazāk zināmiem ir lielāks risks noteikt nepareizi, vai arī - vnk. izvēlēties teikt to, kas radīs vēlamāko reakciju. Nu kautkātā..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nujā, bet cilvēks, kuram kādā sfērā viss ir daudzmaz ok, tak vispār neaizdomājas par to, ko par viņu padomās. t.i., man nav problēmu pateikt "es nezinu", jo esmu pietiekami pārliecināta par savu erudīciju. bet, ja sākas domāšana "ko viņš par mani padomās", tad tas nozīmē, ka attiecīgā sfēra jau ir vājais punkts.
vo, vēl viens piemērs - skaistas sievietes ļoti bieži ņaud par to, cik šodien slikti izskatās. es šogad esmu kaut ko tādu pateikusi tikai vienreiz. un piedevām vēl draudzenei, ne publiski.

(protams, šeit jau ir runa par pašvērtējumu, nevis par objektīvo situāciju, t.i., tikpat labi mans pieņēmums, ka es esmu gudra-bet-nesimpātiska var būt 100% nepareizs, t.i., varbūt es esmu tipiska stulbā blondīne ar tipiski ačgārnu priekšstatu par sevi ;))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tad tikai jāatbild uz diviem jautājumiem:
1) Kas ir tas, par ko es aizdomājos, kad negrib teikt "sorre, šodien negribu satikt tevi"?
2) Un par ko tas liecina?

Variants A:
1) Baidos, ka apvainosies. Ka padomās, ka es man viņš kā cilvēks nepatīk (šis gan neatbild uz jautājumu - ko es domāju, ka viņš padomās);
2) Ka baidos, ka mani neaicinās. Ka nebūs pieejams tad, kad viņu gribēšu satikt es.
utt..

Man tikko bija perfekta situācija. Iepriekšējā projekta kolēģi pirtī kautko svin, es pa ceļam iesienu mācību materiālus. Iet garām daudzi, bet tikai viens paprasa, kāpēc nepievienojos dz.d. svinēšanai. Es atbildēju, ka nepievienojos tur, kur neesmu aicināta. Un tad viņš mani tā sirsnīgi aicināja, lai noteikti nāku tad, kad pabeigšu tos mācību darbus. Dikti grūti bija teikt - nu es nemaz negribu, jo 1) nemaz nezinu, kas svin, jo neesmu aicināta; 2) tur visi jau piedzērušies un ne es gribu iet pirtī, ne dzert. :) Kas zīmīgi - kolēģis bija tieši tas, ar kuru projektā biju maz kontaktējusies. Citi pagāja garām varbūt apjautājoties "Ko ta tu te vēl?" :))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu kā, baile ir par to, ka cilvēks secinās, ka viņš tev nav akūti svarīgs, un tā arī būs. nujā, manā gadījumā ir tā, ka cilvēks mani nepazīst gana labi, lai zinātu manus paradumus, attieksmi un visu pārējo, un tad jau secinājumi ir pavisam neprognozējami.

bet atkal jocīgi - bail sāpināt pasvešus cilvēkus, bail, ka viņi par tevi ko sliktu nodomās, bet attiecībā uz mīļiem cilvēkiem nebaidāmies vis. it kā viņiem nesāpētu, it kā viņi nevarētu izdarīt aplamus secinājumus. aij, ačgārni tas viss.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tikai jāizlemj, kas tev svarīgāk - darīt to, ko pirms aicinājuma biji nolēmusi, vai arī samazināt risku, ka cilvēks apvainosies. Mazpazīstamiem cilvēkiem risks, ka apvainosies ir lielāks, jo (1) šis cilvēks nezina tevi, tātad lielāka varbūtība, ka pārpratīs, (2) tu nezini šo cilvēku, tādēļ lielāka varbūtība, ka nesapratīsi, cik viņam svarīgi, lai tu esi ar viņu un vai apvainosies. Jo ciešāk esat pazīstami, jo tu vari izdarīt pareizākus pieņēmumus par to, kā tevis teikto uztvers otrs (balstoties uz to, ka arī šis otrs tevi jau zina labāk).

Un vēl - vai tad tik ļoti žēl zaudēt attiecības ar cilvēku, kas apvainojas, ja tieši tajā brīdī neesi "visu pametusi" un gājusi? Ar cilvēku, kurš nespēj saprast, ka var arī nebūt pasaules centrs citiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

danēnu, šitā problēma jau ir atrisināta, atteicu un dikti intensīvi atvainojos, ka tā, un cilvēks (hihi, cik idiotiski ir apspriest šādas situācijas, kad cilvēks noteikti ar interesi lasa diskusiju) droši vien neko sliktu nepadomāja. vienkārši atceros, ka šis lēmums nebija viegls.

(Reply to this) (Parent)

Vai gadījumā tā nav vilšanās cilvēkos, par kuriem Tu atceries, ka viņi ir teikuši "esmu turīgs", "es zinu", "es saprotu", "gribu šodien tevi redzēt", un līdz ar to cerība, ka ļaudis, kas saka pretēji ir labāki / tuvāki / sakarīgāki?.

(Reply to this) (Thread)

nēnē. cilvēka pozitīvie izteikumi par sevi var nozīmēt dajebko (t.i., gan patiesību, gan miglas pūšanu acīs), bet negatīvie izteikumi ir viegli pasakāmi tikai tad, ja tu esi drošs par savu stāvokli konkrētajā sfērā.
vienīgais cilvēks, kamā es šodien esmu vīlusies, esmu es pati ar savu nespēju izteikt divas no augstākminētajām frāzēm. nē, patiesībā nespēju izteikt arī frāzi, kuru minēju komentārā vilcenei (bļin, es nespēju pat tās te uzrakstīt vēlreiz).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nunez. Šie negatīvie izteikumi paši par sevi neko nenozīmē, un tas, ka cilvēks tos lieto arī neko par viņu nepasaka. Tikpat labi ar šiem tekstiem var lieliski spēlēties, ceļot sev cenu.
Kaut gan, šo tekstu lietošana jau nozīmē, ka cilvēks nepieder "VisuZinuVisuVaru" kategorijā, un tas jau ir varen labi, un var rakt tālāk, meklējot viņam citas utis :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nujā, es jau arī nodomāju, ka tas ir tikai tāds aizspriedums no manas puses, ka es varētu mētāt dikti smuko un biezo beibi, regulāri žēlojoties par to, cik šodien drausmīgi izskatos un kā man katastrofāli trūkst naudas... (Bet redz, nevarētu, jo nesanāk dabūt pār lūpām šos tik vienkāršos tekstus.)

Bet mēs skatāmies uz jautājumu no pilnīgi dažādām pusēm, jo es ne uz brīdi nebiju domājusi, ka šos principus vajadzētu izmantot, lai vērtētu citus. Tas bija tīrs un vienkāršs manu utu meklēšanas process.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas ir otrs grāvis (biezā beibe).
Ar maigu aprēķinu un intuīciju, šie izteicieni dozētās devās var kļūt/kļūst par pipariņu, kas neļauj uzmanībai (--nav gluži īstais vārds) atslābt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nujā, pilnīgi gluda virsma nav interesanta, un vispār, to, kas pastāv bez pārtraukuma un traucējumiem, mēs vispār neievērojam. gudrība, kurā nekad neparādītos nezināšana, būtu white noise (un varbūt mums apkārt ir sasodīti daudz gudru cilvēku, kuru gudrību mēs neievērojam, jo tā pastāv vienmēr un bez pārtraukumiem, netiek ne afišēta, ne noliegta.)

(Reply to this) (Parent)

1) par naudu - tā bieži ir pašaisardzība
2) par gudrību - tā ir Platona citēšana
3) par mīlestību - pārliecība, ka tādas attiecības nozīmē nemitīgu līdzās būšanu, pat tad, ja esi nolēmis nesatikties ilgi
4) par ticību - koķetēšana

bet vispār, manuprāt, tas vieglums ir neīsts

(Reply to this) (Thread)

būtu jau labi, ja būtu tā, kā tu saki. nez. sapinos :)

(Reply to this) (Parent)

nju nez. man ganm shkjiet, ka shie visi piemeeri liecina tikai par vienu- par cilvja emocionaalo stabilitaati un viss. anyway, analogjijas naff.

(Reply to this)