Septembris 3., 2003

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
02:47
jau kādu trešo reizi izdzēšu etamo ierakstu.
domāju par invalīdiem. par to saujiņu, kurus pazīstu - tādā vai citādā veidā. par to saujiņu garīgi atpalikušo bērnu, ar kuriem vienubrīd sanāca kontaktēties.
stulba es esmu ar savu patētisko intonāciju, kas parādās - goda vārds! - tikai tad, kad gribas ierakstīt k-ko šeit.

droši vien katram, kurš vēlas k-ko pateikt par šo problēmu, vajadzētu kādu laiciņu kontaktēties ar kādu no viņiem. tā, nopietni un no sirds. lai pēc tam droši vien neko nevarētu pateikt.

bet, sasodīŧs, ir taču kas sakāms, ir. ļoti ļoti dziļš, un ne jau viņu sakarā, bet mūsu sakarā. jo tie divi ratiņnieki, kurus es tādā vai citādā veidā pazīstu, ar sevi tiek galā daudz veiksmīgāk nekā lielākā daļa no mums.

(5 teica | man šķiet, ir tā...)

Comments:

[User Picture]
From:[info]magnolia
Date:3. Septembris 2003 - 09:50

Varbuut vinjiem ir pat vieglaak...

(Link)
...ir skaidri zinaams,ko dariit shajaa pasaulee-to vinji var un to ne. Tajaa briidii, kad tiek paari tam: kaapeec es?!
Un saak reaali domaat, ko no taa, ko var, vinji gribeetu dariit, atrodas bezgala daudz-ratinjdejas, tamboreeshana... Vinjiem ir vieglaak atrast sevi un savu iipasho celju. Taapeec man patiik jeedziens- cilveeki ar iipashaam vajadziibaam. iisteniibaa, ja tik ir naudinja elementaaraam lietaam, vinjiem ir tik pat liela iespeeja buut laimiigiem kaa mums nosaciiti normaalajiem.
From:[info]skalpelis
Date:3. Septembris 2003 - 10:56
(Link)
Neizprotu tikai, kāpēc visi tā sadala: Mēs un Viņi...
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:3. Septembris 2003 - 14:32
(Link)
Dzīvē jau tā nenotiek. ne visi sadala. Precīzāk, ar man pazīstamajiem ļaužiem es regulāri aizmirstu, ka šāds dalījums teorētiski eksistē.
Bet tajā pašā laikā ir, kas sadala. Sk. zemāk punkts komentāru, piemēram.
[User Picture]
From:[info]gorgona
Date:3. Septembris 2003 - 13:40
(Link)
Es biju gadu ar kropļubērniem nostrādājusi.
Man pārgāja viss žēlums un iemācījos viņus uztvert kā normālus cilvēkus.
Jo tādi jau viņi arī ir, tikai citādāki.
Vieni ar fiziskiem defektiem, citi – ar garīgiem.
Un pārsvarā visi viņi bez vecākiem bija.

Un sāku nesaprast tos vecākus, kas no saviem bērniem atsakās tikai šāgada iemesla pēc.
Nu, nav no viņiem jābaidās. Pat ja viņi ir vienā jomā vājāki, iekšēji lielākā daļa viņu ir daudz stiprāki par mani – normālo un veselo.

Nu, tas man liekas kaut kāds absurds – pamest bērnu tikai tāpēc, ka viņš nav pavisam vesels.
Man vienmēr tad ir nācis prātā – vai tā māte savu bērnu pamestu arī tad, ja līdz 15 gadu vecumam bērns būtu normāls, tad iekļūtu autoavārijā un pēc tam paliktu tādā stāvoklī. Vai arī tad viņa stieptu bērnu uz bērnunamu un teiku, lai kāds aizvāc to kropli, kas viņai visu dzīvi sabojās?
[User Picture]
From:[info]punkts
Date:3. Septembris 2003 - 14:13
(Link)
"..since it is sentience or consciousness which gives the life value, the life of an unborn child, newly born infant or very severely mentally handicapped child is worth less than that of many animals.."
honeybee -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi


> Go to Top
Sviesta Ciba