Septembris 3., 2003
honeybee | 02:47 jau kādu trešo reizi izdzēšu etamo ierakstu. domāju par invalīdiem. par to saujiņu, kurus pazīstu - tādā vai citādā veidā. par to saujiņu garīgi atpalikušo bērnu, ar kuriem vienubrīd sanāca kontaktēties. stulba es esmu ar savu patētisko intonāciju, kas parādās - goda vārds! - tikai tad, kad gribas ierakstīt k-ko šeit.
droši vien katram, kurš vēlas k-ko pateikt par šo problēmu, vajadzētu kādu laiciņu kontaktēties ar kādu no viņiem. tā, nopietni un no sirds. lai pēc tam droši vien neko nevarētu pateikt.
bet, sasodīŧs, ir taču kas sakāms, ir. ļoti ļoti dziļš, un ne jau viņu sakarā, bet mūsu sakarā. jo tie divi ratiņnieki, kurus es tādā vai citādā veidā pazīstu, ar sevi tiek galā daudz veiksmīgāk nekā lielākā daļa no mums.
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |