|
Septembris 3., 2003
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) gorgona | 13:40
Es biju gadu ar kropļubērniem nostrādājusi.
Man pārgāja viss žēlums un iemācījos viņus uztvert kā normālus cilvēkus.
Jo tādi jau viņi arī ir, tikai citādāki.
Vieni ar fiziskiem defektiem, citi – ar garīgiem.
Un pārsvarā visi viņi bez vecākiem bija.
Un sāku nesaprast tos vecākus, kas no saviem bērniem atsakās tikai šāgada iemesla pēc.
Nu, nav no viņiem jābaidās. Pat ja viņi ir vienā jomā vājāki, iekšēji lielākā daļa viņu ir daudz stiprāki par mani – normālo un veselo.
Nu, tas man liekas kaut kāds absurds – pamest bērnu tikai tāpēc, ka viņš nav pavisam vesels.
Man vienmēr tad ir nācis prātā – vai tā māte savu bērnu pamestu arī tad, ja līdz 15 gadu vecumam bērns būtu normāls, tad iekļūtu autoavārijā un pēc tam paliktu tādā stāvoklī. Vai arī tad viņa stieptu bērnu uz bērnunamu un teiku, lai kāds aizvāc to kropli, kas viņai visu dzīvi sabojās?
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |