Jūnijs 6., 2018
| 18:29
|
Comments:
Viņi apzināti meklē (ja nespēj atrast, tad rada) no kā baidīties un par ko apbižoties. Vismaz tie, kas staigā par "queer konferencēm".
hm, runā pieredze. Uz daudzām esi bijis? [cik zinu LV nav tā ka gluži desmitiem tādu bijis]
"Uz daudzām esi bijis?"
Ko gan iespējams darīt tādā konferencē, ja ne apspriest savu apbižotību? Konference cilvēkiem, kam kaut kādi nestandarta ģenitāli fetiši, varētu būt vai nu, lai dalītos seksuālajā pieredzē/rīkot orģiju (kas ir maz ticams), vai lai apspiestos kā padarīt pasauli 'inkluzīvāku' (aak apbižotība). Kādas vēl tēmas?
Nu es nezinu, uzprasi viņiem/ aizej uz kādu. Es pieņemu ka tā kā seksualitāte a) ir diezgan svarīga padarīšana vairumam cilvēku b)ir diezgan sarežģīta padarīšana ibo mums [vismaz dažiem] tagad iet caur neokorteksu, tad tur ir ko pētīt un konferencēs apspriest tāpat kā jebkurā citā psiholoģijas fizioloģijas kogn zinātņu etc laukā
Pētniecība būtu meklēt tam visam ārstēšanās veidus, bet nav dzirdēts, ka ar to bez džīzes kempiem kāds nodarbotos.
Varbūt tas ir pētīts un ir secināts, ka nav ko ārstēt? Es zinu, tev šī ideja liekas neomarksistu pūstošās gejropas liberastu fakeņūvs propogandas izskalotās smadzenes utt. Bet jā, tu mums tāds gudrs, ka pašam ārstēšanu nemaz nevajag.
Kā var secināt, ka smadzeņu disfunkciju nav jāārstē? Nē nu okej, var pateikt, ka nav zāļu un ka disfunkcija nav tika kaitīga, lai iespringtu, bet tāpēc jau zinātne nepārstāj interesēties šizofrēnijas, autisma utml. 'veiglo' slimību novēršanas veidiem.
Ar dievticību ko darīsim?
Tu jau nu būtu pēdējais, kam būtu jāaģitē par to, kurus cilvēkus vajadzētu "izārstēt".
Nav svarīgi pirmais vai pēdējais, svarīgi ir fakti. Kad kaut kas nestrādā, tad parasti meklē kā ārstēt.
ekzaktlī, es domāju, ka tev varētu būt veselīgi uzrakstīt sarakstiņu ar lietām, kas tev "nestrādā" un sākt ar tām - nevis mēģināt salabot cilvēkus, no kuriem liela daļa ir sasnieguši lielāku saskaņu ar sevi un pasauli nekā tu, un, domāju, absolūtais vairums daudz labprātāk iztiktu bez tavām idejām par viņu dzīvi.
A ko tu zini, varbūt es ārstēju. Varbūt es tagad rakstu no psihenes. Tā pat tam vēl ar vien nav nekāda sakara ar manis teikto. Un lol saskaņa ar sevi un pasauli. Zinu zinu, ja čurā gultā līdz pieaugušam vecumam, tad jāmeklē nevis kā no tā izārstēties, bet prast samierināties, embreisot un būt mierā ar sevi tāds kāds esi.
Man šķiet, ka daudzmaz kārtībā savests prāts pašam ir nepieciešams, lai varētu kaut vai sākt spriest par citu prātiem. Tb ja tu rakstītu no psihenes, tas vismaz liecinātu par to, ka tu mēģini kaut ko darīt lietas labā, bet ne jau par to, ka tev ir īpašas spējas saprast, kam vēl būtu jāārstējas.
/uzrakstīt sarakstiņu ar lietām, kas tev "nestrādā" un sākt ar tām/
Abet tur var gadīties ka pašam jau tās šķiet pat ļoti strādājošas lietas
Aha. Homofobija - strādā, mizogīnija - strādā, rasisms - strādā, man viss strādā, kuru te tagad pirmo ārstēt? :D
Nu jums strādā visādi 'qeerismi'. Kuru indeed.. Btw, man nav nekādas 'fobijas' pret pediņiem vai lezbēm. Dažreiz viegla brezgļivosķ, ja ir no flambojanatjiem, tas arī viss. Kā tev strādā tava homofīlija, ksenofīlija un mizandrija?
Diezgan slikti strādā, vismaz mizandrijas nepietiekamību ārstēju, atceroties, ka esi Tu
Baidīties ir dabiski, visi mēs baidāmies. Kas nebaidās, drīz mirst.
Viens no iemesliem, lai momentā apbižotos, ir bailes, ja precīzāk, baiļu izsauktā preapbižošanās - savu domu piedēvēšana oponentam. Un triumfējoša apbižošanās, tiklīdz oponents ir pateicis "labdien" nepareizajā tonī. |
|
|