Maijs 9., 2018
| 09:36
|
Comments:
Akcelerācija. Es Dekameronu lasīju, šķiet, trīspadsmit gadu vecumā :)
ai, nu tajā laikā jau nebija īsti, ko lasīt (es gan laikam ap to vecumu kaut kur izraku Eksorcistu, atcerējos, ka vēl padomāju "wtf, kāpēc omamma lasa grāmatu ar krustu uz vāku un kāpēc ir to nobāzusi tā, ka es nedabūnu - es taču vairs neesmu kristiete, un viņa nekad nav bijusi")
ohoho, es eksorcistu lasīju 11 gadu vecumā, reāli traumējoši. Divās dienās izlasīju, bet tā nakts pa vidu bija murgaina, tik šausmīgi baidījusies, ar tādu trauksmi un intensitāti nebiju. Gulēt bija bail, centos neaizmigt. Toties visu tēvreizi pa vārdam izskaidroju, pārdomāju, iztulkoju, mierinājumam un aizsardzībai. Vēl joprojām noder, ka man ir pašai savs tās tulkojums.
Tēvreize - tas galīgi nav humāni, nabaga dēmonam taču sāp
(bet vispār Dekamerons ir kaut kādā veidā pretīgāks par normālām krīpī seksa ainām, es to arī Liai nedotu) |
|
|
|
Sviesta Ciba |