tieši par subaltern uzreiz nekas nenāk prātā, bet par pētījuma dalībniekiem neglaimojošiem secinājumiem un ko ar to darīt raksta Nancy Scheper-Hughes iekš "Īre in Ireland", bet to jau Tu droši vien pati zināji

(Reply to this) (Thread)

O, jā, pareizi. Kaut kas šitāds man tieši varētu būt vietā, jes. Man gan atmiņā stāvēja drīzāk "tā ir viena skaista un poētiska da personiska eseja bez viegli citējamām frāzēm"
Bet vispār situācija kkādā ziņā ir gauži līdzīga

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu jau vari mierīgi pati teikt to, ko gribi pateikt, avotus jau vajag tikai tiktāl, lai ieskicētu to, ka 1)nočekoji, vai kāds cits nav pateicis tieši to pašu 2)varētu norādīt uz kaut kādiem domu atbalstošiem (ne obligāti tiešā veidā pasakošiem!) viedokļiem

vēl es iedomājos, vaaaaarbūt Tev noder Andrew Spiegel "Revealing a Popular South African Deceit: the Ethical Challenges of an Etymological Exercise" (ja es tagad pareizi atceros, tad tēma brutalizēti vienkārši: ko darīt, ja izrādās, ka informanti melo (kas varbūt daļēji varētu sasaukties ar Taviem neglaimojošajiem secinājumiem, jo, nu, "viņi melo" nav diez ko glaimojoši, haha)) vai arī Nigel Eltringham "The Blind Men and the Elephant: the Challenge of Representing the Rwandan Genocide" - reku, te grāmata, kur ir abi šie, un vēl čupiņa tekstu, kurus visus neesmu lasījusi: https://we.tl/MQVCTcMbnJ (vēl tur ir viens, kurā autore pēta vecmātes, kuras savā praksē izmanto nehigiēniskas utml metodes, un jautājums ir par to, vai/kā ir/nav ok par šo kaut kā runāt, ziņot)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ooo, paldies, paldies, paldies, ja es šito neizmantošu, tad tik un tā varēšu palasīt un papriecāties

bet tas ziloņa teksts izklausās precīzi tas, ko man vajag :)

(Reply to this) (Parent)

(paldies, šitais palīdzēja)

(Reply to this) (Parent)

Šeperi-Hjūzu jau nosauca.

Nekas ļoti konkrēts vairs nenāk prātā, izņemot tās pašas antro ētikas vadlīņijas un ētikas nodaļa Bernarda grāmatā, kas man vispār ļoti patika, jo viņš par to visu raksta ne no kaut kādas augstprātīgas - "es zinu, kā ir pareizi, es tevi tagad pamācīšu" pozīcijas, bet gan ļoti sakarīgā un cilvēcīgā veidā. Viņš gan, ja atmiņa mani neviļ, vairāk diskutē par tādām situācijām, kur ir jautājums par to, vai antropologam iejaukties, piemēram, ja vecāki dara pāri saviem bērniem, nevis par to, vai to aprakstīt.

Ā, un vēl Malkolma Krīka minieseja "Ali and Me: An Essay in Street-corner Anthropology (iemetīšu fb) - tur ir par čali, kura informants viņam, kā izrādās, melo par to, ka pats nemaz negatavo lietas, ko pārdod (ielu tirgotājs), un vēl viņš no citiem uzzina, ka tam džekam ir dzeršanas problēma, par ko viņš arī nebija informēts. Bet vispār tā bija ļoti forša filozofiska refleksija par to, ka antropologa un informanta attiecībās tāpat kā jebkurās citās mēs nekad līdz galam nezinām/nevaram redzēt, kāda īsti tā attiecību "shēma" ir, kurš ko īsti ir izplānojis utml. Bet, nu, nav īsti par subaltern.

(Reply to this) (Thread)

Pieņemu, ka šajā gadījumā raksti par ielu bandām vai nieru tirgotājiem Tev nederēs, jo tur jau no sākta gala ir skaidrs, ka šī ir ētiski "neviennozīmīga" situācija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu es esmu akadēmiskā kāmja stadijā un sabāžu aiz vaigiem visu

bet par ielu bandām laikam zinu, ko tu domā (ētikas kursā, right?)
neiru tirgotāji bija šepere-hjūza? to gan es varētu gribēt :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, tas par bandām ir tas, kur Levi atsauce. :)

Ar nieru tirgotājiem ir tāda problēma, ka es neatceros ne autoru, ne virsrakstu, bet es biju šokā, to lasot. Tiesa - pirmā kursa pirmajā semestrī :D. Varbūt var pameklēt kursa "ķermeņa un medicīnas antropoloģija" lapā e-studijās.

(Reply to this) (Parent)