Janvāris 6., 2018
| 09:06
|
Comments:
O, jā, pareizi. Kaut kas šitāds man tieši varētu būt vietā, jes. Man gan atmiņā stāvēja drīzāk "tā ir viena skaista un poētiska da personiska eseja bez viegli citējamām frāzēm" Bet vispār situācija kkādā ziņā ir gauži līdzīga
Tu jau vari mierīgi pati teikt to, ko gribi pateikt, avotus jau vajag tikai tiktāl, lai ieskicētu to, ka 1)nočekoji, vai kāds cits nav pateicis tieši to pašu 2)varētu norādīt uz kaut kādiem domu atbalstošiem (ne obligāti tiešā veidā pasakošiem!) viedokļiem vēl es iedomājos, vaaaaarbūt Tev noder Andrew Spiegel "Revealing a Popular South African Deceit: the Ethical Challenges of an Etymological Exercise" (ja es tagad pareizi atceros, tad tēma brutalizēti vienkārši: ko darīt, ja izrādās, ka informanti melo (kas varbūt daļēji varētu sasaukties ar Taviem neglaimojošajiem secinājumiem, jo, nu, "viņi melo" nav diez ko glaimojoši, haha)) vai arī Nigel Eltringham "The Blind Men and the Elephant: the Challenge of Representing the Rwandan Genocide" - reku, te grāmata, kur ir abi šie, un vēl čupiņa tekstu, kurus visus neesmu lasījusi: https://we.tl/MQVCTcMbnJ (vēl tur ir viens, kurā autore pēta vecmātes, kuras savā praksē izmanto nehigiēniskas utml metodes, un jautājums ir par to, vai/kā ir/nav ok par šo kaut kā runāt, ziņot)
ooo, paldies, paldies, paldies, ja es šito neizmantošu, tad tik un tā varēšu palasīt un papriecāties
bet tas ziloņa teksts izklausās precīzi tas, ko man vajag :) |
|
|
|
Sviesta Ciba |