|
Janvāris 6., 2018
 | 09:06
|
Comments:
Šeperi-Hjūzu jau nosauca.
Nekas ļoti konkrēts vairs nenāk prātā, izņemot tās pašas antro ētikas vadlīņijas un ētikas nodaļa Bernarda grāmatā, kas man vispār ļoti patika, jo viņš par to visu raksta ne no kaut kādas augstprātīgas - "es zinu, kā ir pareizi, es tevi tagad pamācīšu" pozīcijas, bet gan ļoti sakarīgā un cilvēcīgā veidā. Viņš gan, ja atmiņa mani neviļ, vairāk diskutē par tādām situācijām, kur ir jautājums par to, vai antropologam iejaukties, piemēram, ja vecāki dara pāri saviem bērniem, nevis par to, vai to aprakstīt.
Ā, un vēl Malkolma Krīka minieseja "Ali and Me: An Essay in Street-corner Anthropology (iemetīšu fb) - tur ir par čali, kura informants viņam, kā izrādās, melo par to, ka pats nemaz negatavo lietas, ko pārdod (ielu tirgotājs), un vēl viņš no citiem uzzina, ka tam džekam ir dzeršanas problēma, par ko viņš arī nebija informēts. Bet vispār tā bija ļoti forša filozofiska refleksija par to, ka antropologa un informanta attiecībās tāpat kā jebkurās citās mēs nekad līdz galam nezinām/nevaram redzēt, kāda īsti tā attiecību "shēma" ir, kurš ko īsti ir izplānojis utml. Bet, nu, nav īsti par subaltern.
Pieņemu, ka šajā gadījumā raksti par ielu bandām vai nieru tirgotājiem Tev nederēs, jo tur jau no sākta gala ir skaidrs, ka šī ir ētiski "neviennozīmīga" situācija.
nu es esmu akadēmiskā kāmja stadijā un sabāžu aiz vaigiem visu
bet par ielu bandām laikam zinu, ko tu domā (ētikas kursā, right?) neiru tirgotāji bija šepere-hjūza? to gan es varētu gribēt :)
Jā, tas par bandām ir tas, kur Levi atsauce. :)
Ar nieru tirgotājiem ir tāda problēma, ka es neatceros ne autoru, ne virsrakstu, bet es biju šokā, to lasot. Tiesa - pirmā kursa pirmajā semestrī :D. Varbūt var pameklēt kursa "ķermeņa un medicīnas antropoloģija" lapā e-studijās. |
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |