Maijs 29., 2003
| 17:13 skuka, nav tiesa. tas, kurš izliekas, ka sēž brīvā mūžamežā un ēd mandarīnu, un baidās pacelt galvu, jo turpat purna priekšā būrīša restes, nav brīvs no sava ego. vienkārši - pieradis, samierinājies, viņam tā ir ērti, whatever. klukucis, ir man pretīgs pārspīlēts ego. tik pretīgs, ka piesakos atsevišķā ierakstā, nevis komentārā :) vispārzināms, ka cilvēku citos visvairāk kaitina tās īpašības, kas piemīt viņam pašam. bet tas nemaina lietas būtību. maya gudri runā, tikai nevis par EGO, bet par ES. un nebrīnītos, ja viņa būtu atradusi & atmūķējusi būrīša durtiņas :)
tiem, kas nezina, ka ir pretīgs, izspīlēts ego - tā ir nespēja paskatīties uz lietām citādi, nespēja vērtēt jelko nesaistīti ar savām problēmām un vajadzībām, fanātiska turēšanās pie sava "Pasaules Uzskata", kas īstenībā ir mīļākais plauktiņš tajā pašā būrītī. nespēja ierakstīt kaut vienu ierakstu savā dienasgrāmatā, kas nebūtu rakstīts par vai vismaz saistībā ar sevi. un tikai nebrēciet, ka tas nav iespējams. ir iespējams. un šobrīd es nerunāju par tiem ļautiņiem, kas ir tiktāl izspīlējušies, ka viņiem viss skan kā "lūk, šis ir MANS superkrutais viedoklis".
emocionālais fons šim un iepriekšējam ierakstam = sk. atbildi klukucim :)
|
Comments:
| From: | skuka |
Date: | 29. Maijs 2003 - 17:38 |
---|
| | | (Link) |
|
Urrā! Man ir!!!! Man arī ir!!!!
| From: | mako |
Date: | 29. Maijs 2003 - 18:03 |
---|
| | | (Link) |
|
Kā rīb tava sprosta restes, kad tās grauz, honeybee ...
Ja ES nezinātu, tad es teiktu, ka Ievuks sapīpējies! Vai tad nav tā, ka tas ego mūs notur pie dzīvības! Nu un patiesībā ir labi, ja vispār kaut kas ir kā noraksturot cilvēku, kaut vai pasakot: "Viņš ir egoists." A lūk Tu tāds nevari neko, pie apziņas būdams, pateikt tādu, kas nebūtu saistīts ar tevi! Tas nav iespējams! Pierādīsi man pretējo ... nu tad trīs žetoni Tev!
aaa ... lai Tu necenstos tā pārmērīgi, tad pasaku, ka ir tādas kaut kas kā domas, pieredze, apslēptā nākotnes rīcība! Tās ir saistītas tieši ar cilvēku!
redzu sava krātiņa sienas - līdz smalkākajām iedobēm metāla režģos. manas kājas ir pieķēdētas tam - dzelžaini. bet ir reti brīži, kad duvis paveras un izdodas izbāzt galvu uz mirkli, lai ieelpotu gaisu un sajustu sauli. bet ķēdes ir nomodā, ar nepārvaramu spēku tās velk atpakaļ, aizvien dziļāk un dziļāk. pieplokot režģotajai sienai, kramjaini pārvietojoties no viena stūra uz otru, ķermenī paliek nedzīstošas nobrāzumu brūces un kājas slīd uz puvušajiem madarīniem. ar atlikušajiem spēkiem raustu durvis bez skaņas.
From: | teeja |
Date: | 30. Maijs 2003 - 17:01 |
---|
| | | (Link) |
|
nu bejdz taču, par šitādām lietām ir ļoti riskanti runāt skaļi, īpaši ja spēj pats sevi novērtēt, ko tu acīmredzot spēj. :) patiesībā man gribējās sadot tev sutu, līdzīgi kā klukucis to izdarīja. :)
Un kādā veidā tas ir iespējams? Uzskati, ka ir kaut kāda universāla patiesība, objektivitāte vai eksistence? |
|
|