Tas uz ko es lecos drusku augstāk ir ``parastuma dominance`` kā x-risks, tb drusku cits aspekts. Nianse: runa ir nevis par defektiem bet par atšķirībām. Agresija uz atšķirībām ir tas, kad cilvēkam ar BCI brillēm viņas norauj, pa nakti nosper un sadedzina protēzi, jo tā ir kustīga, značit slikta un tml Tas pats droši vien ir ekstrapolējams uz smadzeņu darbības īpatnībām, tāpēc saprast kas tiešām ir defekts un kas nemaz nav ir svarīgi. Piemēram Spalancāni bērnībā uzskatīja par drusku jukušu jo puika ņemas ar kaut kādām fcking blaktīm kad jāpalīdz tēvam pārrakstīt tiesu papīri un tml.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man šķiet, ka šādu lietu iekļaušana nevajadzīgi izpludina un trivializē x-risku kategoriju, novedot to praktiski līdz "viss, kas man šķiet nevēlams nākotnes perspektīvā".

Kas attiecas uz "atšķirībām", tad tas ir tik vaļīgs termins, ka tajā var ietilpināt faktiski jelko. Ne visas atšķirības ir defekti, bet visi defekti ir atšķirības, līdz ar to, acīmredzot, tur ir vajadzīgs sīkāks filtrs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu la bi tas nav x-risks pats par sevi bet var nostrādāt sinerģiski, piemēram es mierīgi varu iedomāties kādu sabiedrību organizējošu faktoru, vienalga vai AI-singletons vai attiecīga sabiedriskā iekārta, kur saprāti tiek max standartizēti, lai sistēmas modelis būtu vienkāršāks un prognozējamāks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man šķiet, ka psihisku vai kādu citu problēmu atzīšana par problēmām nav tas pats, kas maksimizēta standartizācija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

OK, situācija: ``man nav kāju, visi man palīdz`` ir pareiza. ``man nav kāju, es dabūnu aktīvās protēzes, problem solved`` ir pareiza. ``man nav kāju, protēzes es negribu, gribu lai visi man palīdz`` ir emmm, nadaudz iekšēji pretrunīga.

droši vien ka šito var ekstrapolēt arī uz galvas problēmām, tikai uzmanīgi, neiekrītot variantā - nu viņš bija pārlieku emocionāls, krita citiem uz nerviem, iztaisījām lobotomiju, tagad sēž stūrī, smaida. Mazgā grīdu pēc komandas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tur, iespējams, ir zināmas nianses ("man nav kāju, visi man palīdz" ir OK, "man nav kāju, es uzskatu, ka visu pašsaprotams pienākums ir man palīdzēt un esmu sašutis, ja man nedēļas laikā pie durvīm nestāv kolektīvi nofinansētas DARPA grāda ekstremitātes" ir mazāk OK), bet jā, kopumā piekrītu.

(Reply to this) (Parent)

imo ideāli ir "man nav kāju un vide + palīglīdzekļi ir tādi, ka man praktiski nekad nav nepieciešama palīdzība, jo es viesu varu izdarīt pats"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vienā brīdī cost-benefit līknes sasniedz tādu punktu, kur efektīvāk un konstruktīvāk ir konkrētajiem indivīdiem ievilkt jaunas kājas, nevis pārbūvēt visu koplietošanas infrastruktūru viņu ērtībām. Jā, tā ir "normalizācija", bet, domāju, viens no tiem piemēriem, kur tāda tiešām meiko reālu sensu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nuja, whatever works. bet, iespējams, tu īsti neaptver to cilvēku skaitu (jo īpaši ja ierēķina arī zīdaiņus ratiņos, bērnus, kam protēzes būtu jāmaina ik pēc gada utt)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Droši vien, gan par kājām, gan galvām. Es jau nevienā punktā neapgalvoju, ka tās ir vieglas un vienkāršas situācijas.

(Reply to this) (Parent)

Nu tas ir variants ar pieejamām krutajām aktīvajām protēzēm.

(Reply to this) (Parent)

nu vai arī otrādi, ļaut cilvēkam pašam teikt, vai x ir defekts vai atšķirība. piemēram, kkādā punktā auguma atšķirība ir reāls defekts, bet, teiksim, 150 cm augums var būt gan-gan, atkarībā no kultūras, dzimuma, profesijas, paša ideāliem utt

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Personīgi jau viņš var izlemt, ko vēlas, šiem personīgajiem spriedumiem tikai nebūtu jāatsaucas uz objektīviem vai metrikā bāzētiem lēmumiem (t.i., cilvēkam var šķist, ka balsis viņa galvā ir viņa labākie draugi, nevis informācijas apstrādes defekti, bet uz šādu šķitumu pamata man nevajadzētu būt pienākumam šo cilvēku pieņemt tādā darbā, kur no svara ir izsvērti lēmumi un augsts accountability līmenis).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

eh? balsis galvā taču neizslēdz accountability.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Halucinācijas, paranojas lēkmes, intermitējoša nespēja atšķirt realitāti no delūzijas, apgrūtināta domu gaita un citas nelāgas lietas (te es ņemu simptomus no šizofrēnijas DSM tādēļ, ka ilustratīvi, kaut arī admittedly ne reprezentatīvi visām psihiskajām saslimšanām) varētu gan būt faktori, kas to samazina un apgrūtina lietu darīšanu in general.

Jā, es zinu, ka liela daļa mentālo problēmu nav gluži tajā līmenī, es neierosinu visu kodu un diagnožu cilvēkus mērīt pēc vienas un pašas smagākās mērauklas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu cilvēki ar šizofrēniju totāli strādā, piemēram, par profesoriem universitātēs, tas, protams, ir grūtāk, bet strādā. manuprāt, ir tikai loģiski nevis neļaut viņiem strādāt ar studentiem un zinātniskajā darbā, bet gan mēģināt atrast risinājumus, lai tas nebūtu tik grūti.

turklāt tie ir tie, par kuriem mēs zinām; maigākus keisus mēs nezinām, jo viņi tak nav loši, lai visiem to atklātu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es nezinu, vai tas ir loģiski, bet faktu, ka viņi tur ir un strādā, jau es neapšaubu. Enīvej, es te secinu, ka no savas puses šādā tuvinājumā esmu visu relevanto pateicis un sāku atkārtoties. Apdomāšu šo visu.

(Reply to this) (Parent)

''Tas pats droši vien ir ekstrapolējams uz smadzeņu darbības īpatnībām, tāpēc saprast kas tiešām ir defekts un kas nemaz nav ir svarīgi.''

Man vispār šķiet dīvaini, ka starp kategoriski sperdzīgiem materiālistiem ir tik gara diskusija par visu šo. No jūsu paradigmas vieodokļa psihiska slimība ir tikai tad, kad cilvēkam kaut kas galvā pārstāj strādāt dēļ tā ka ar šrapneli dabūjis, audzējs izaudzis vai šūnas izmirušas. Viss pārējais ir metafora vai kulturāli determinētas sociālas normas. As in - nav fizioloģiska pamata definēt uzvedību x kā slimību, ja korelatīvi un kauzāli ar to nav novērojami fiziski bojājumi smadzenēs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu pag, datorvīruss arī nav fiziski bojājumi mikroshēmās. Bet strukturāla atšķirība tā ir, smadzenēs līdzīgi.

(Reply to this) (Parent)