Ja es pareizi saprotu lietas, tad tieši psiholoģiskais dzimums ir tas, kas ir par cēloni dzimumu maiņas operācijām.

Acīmredzot pamainīt psiholoģisko dzimumu ir [vismaz] grūtāk nekā daļēji pielāgot tam anatomiju.

PS

dzimumu maiņas operācijas **NAV** vienkāršas operācijas. Personai ir jābūt reālā beziziejā lai uz to mega čakaru parakstītos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Psiholoģiskais dzimums vai tomēr psiholoģiskie traucējumi? Ar to es nesaku, ka psiholoģiskie vai psihiskie traucējumi ir joks, bet tikai to ka analoģija ar napoleoniem tur iespējams ir reāli tuva.

Ja šizofrēniķim galvā ir balsis, kas māca viņam darīt pāri sev vai citiem, vai man būtu jāspēlē līdzi un jāpārliecina viņu ka tās balsis tur tiešām ir un viņās būtu jāklausās?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Labs jautājums

ja mums ir organisms, kura smadzeņu procesi neatbilst organisma ģenētikai un anatomijai, tad kas ir traucējums?

(1) Smadzeņu procesi (kas sastāda viņa personu)
vai
(2) anatomija/ ģenētika.

Jautājums ir praktiski svarīgs jo te ir neatbilstība, kuras rezultātā persona cieš un to [teorētiski] var novērst 2 veidos: pamainot (1) un pamainot (2)

Rediģēt personu(1) ir būtībā to nomainīt ar citu, mēs zaudējam primāro personu

Rediģēt organismu (2) mēs pašreiz protam ne līdz galam

tāda ir situācija.

Cik es saprotu, labākie iespējamie rezultāti ir sasniedzami ar daļēju (2), kā rezultātā mēs pēc tam respektējam personu (1)


Rediģēt

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kādi mēs respektabli. Problēmas smadzeņu procesos ir smadzeņu traucējumi. Ja cilvēkam liekas, ka viņam zem ādas rāpo tarakāni (reāls simptoms pie konkrētām slimībām), tad viņu ir nevis jānodīrā, bet viņam jāsašpricē zāles, jāsūta pie terapeita vai vienalga kā citādi jācenšas viņa smadzeni savest kārtībā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā bet situācija ``tarakāni zem ādas`` a) nav iespējama, b) nav jau tā ka cilvēks būtu laimīgs no iedomātajiem tarakāniem zem ādas.

jautājums, kurš acīmredzot nav vienkāršs - vai ir jēga mēģināt salāgot smadzenes ar esošo ģenētiku (kas acīmredzot nav triviāli) jeb tomēr pieskaņot nesēja uzbūvi tam, kādas ir smadzenes.

Droši vien ka var abējādi un katrā ind keisā jāskatās pēc ciešanu minimizēšanas principa + izejot no tā ko šamais pats grib.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, cilvēks no stāvokļa "man totāli liekas ka es esmu sieviete, kaut arī pa bioloģijas līniju esmu vīrišķis" arī droši vien nav baisa laime. Tāpēc jau es arī saku, ka tā ir lieta ko manuprāt būtu jāmēģina risināt, nevis iedrošināt un stiprināt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu bet ``risināt`` ir kas? Salauzt personu lai viņa atbilst bioloģijai vai pietjūnēt bioloģoju, tb [pagaidām] daļēji anatomiju?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bioloģijas pielaušana acu apmānīšanai (jo kamēr nav iespējams pārsēt ģenētiku un pārstatīt smadzenes, nekas cits jau nav arī dzimuma maiņas ķirurģija) jau nesalabos bojāto psihi, tā tikai radīs iespaidu, ka patiesībā viss ir bijis kārtībā, jo ... es pat nezinu kas (neskaitot "mana dvēselīte bija iedzimusi ne tādā miesiņā"), jo psiholoģija jau arī ir bioloģija, ļoti konkrētā veidā.

(Reply to this) (Parent)

Ar tiem tarakāniem nav tik vienkārši. 1)entomologi izslēgt nevar 2)tas ir simptoms rindai tīri fizioloģisku, ne psihisku problēmu.

Bet ir ķermeņa dismorfisms ar vēlmi amputēt roku/kāju. Arī ētiski komplicēts. Ir vēlme tapt apēstam. Ir vēlme notievēt vēl un vēl mazliet. arī ķermeņa uztveres traucējumi.
Un ir transdzimuma personas, kam nav ne dismorfisma, ne disforijas. Neērtības, jo viņus nesaprot, objektīvas. Tur problēma varbūt vairāk slēpjas citos, ne pašos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā, ja amputē roku, tad viņam psiholoģiski varbūt ir labāk, bet nav vairs rokas. Tāpēc ir vērts padomāt vai šo dismorfismu nevar pārvarēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tur jau tas sarežģītais, ka problēmas attīstības gaita ir ļoti līdzīga - tā 'mans ķermenis neatbilst manai identitātei, un neatbildīs, kamēr šitā kāja nebūs aizvākta' sākas jau bērnībā, un turinās gadu desmitiem, ļoti bieži bez citām psih diagnozēm (ja vien kāds ļoti nepacenšas tās piekabināt tieši šai specifiskajai izpausmei).

'Galā tikšanas metodes' ir tās pašas, ar kurām agrāk (un ko gan mēs te izliekamies, ne tikai agrāk) ārstēja homoseksuālismu). Ā, nu komplektā, protams, kognitīvi biheiviorālā terapija, bet gan jau arī homoseksuālimsmu kāds ar šo mēģina, ehm, 'ārstēt'.

Amputācija toties šiem cilvēkiem stabili un paliekoši uzlabo psihisko veselību.

(kas, protams, šo radikāli atšķir no OCD/šizofrēnijas/psihožu spektra izaisītām līdzīgām vēlmēm, kur kārotās operācijas dabūšana neko neatrisina (jo ilūzijas loģiski atrisinot tās vienkārši pārlec uz citu saturu) - bet tāpēc tas 'sākas jau bērnībā, turpinās gadiem, un nav saistīta ar kādu nepatiku pret rokas funkciju vai izskatu - rokai nav ne vainas vienkārši 'ar roku es neesmu es'. Identitātes variācija. Iespējams, traucējums - jo identitāte atšķiras no ierastās. Ir izmērāmas neiroloģiskas atšķirības -bet vistas/olas problēma, protams.
Cik tālu ir vērts mēģināt pārvarēt šo identitātes atšķirību, ņemot vērā, ka tas nozīmē arī identitātes maiņu ir sarežģīts jautājums. Ņemot vērā, ka viņu ir maz, nez vai tuvākajā laikā atbildams.

(Reply to this) (Parent)