1. Vardarbība neārstē vardarbību, bet - kā jau mazliet augstāk norādīja - ievada jaunu vardabības ciklu.
2. Veiklā terminu putrošana šoreiz nelīdzēs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, Tu runā par kosmosu un skaistām utopijām, es par realitāti un par esošo situāciju.

Terminu putrošanas nav. Un man tiešām vienalga, kas kur nelīdzēs, tāpat zinu, ka reālo pasauli uztver caur "jābūtības" prizmu, šajos jautājumos mums nudien nav, par ko diskutēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tieši Tu runā par utopisku kosmosu, kurā vardarbība kaut ko ārstē. Esošajā situācijā tā nenotiek.
Komunālajā dzīvoklī, kurā pavadīju bērnību, kaimiņš, kad iznāca no cietuma, vairākkārt piekāva savu sievu, viņa uzsūtīja viņam izsitējus; kad viņš iznāca no slimnīcas, viņš atkal piekāva sievu, viņu ielika uz sutkām, kur viņš piekāva citu urlānu, par ko dabūja bišķi lielāku sroku; sieva no viņa tikmēr izšķīrās; kad viņš atkal bija atsēdējis un atgriezās, viņš sastrīdējās ar citas kaimiņienes - prostitūtas - klientu, kautiņā paķēra nazi un to puisi nāvējoši sadūra, par ko iesēdās atkal - šoreiz par slepkavību, un, kā es vēlāk uzzināju, cietumā viņu bija atspārdījuši līdz invaliditātei.
Kur šeit mēs redzam izpaužamies vardabības dziedējošo dabu? Vai tās piedāvātos atrisinājumus?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Viņš nevienu nesita vismaz, kamēr bija slimnīcā. Un, protams, ka daudz labāk būtu palīdzējis, ja šis dzīves pabērns "adekvāti tiktu nosaukts par totālu losi" :))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pieņemu, ka, ja sieviete būtu no viņa operatīvi izšķīrusies (nevis uzsūtījusi izsitējus), tad vismaz daļa no sekvences būtu izlaista

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, ja, un kungs no vardarbības būtu izārstēts reizi par visām reizēm, alelūja!

(Reply to this) (Parent)

izņemot, ja viņš viņu par šķiršanās mēģinājumu nebūtu nositis pavisam

(Reply to this) (Parent)

Jā, piekrītu, ka nosaukšana par totālu losi arī maz ko risina, jo gan jau ka manu ekskaimiņu bija saukuši tā un ne tikai tā vien, bet re, kā neko neiemācījās.:)
Protams, man arī nav recepšu, kā vardarbību varētu izārstēt un ko tai likt pretī. Tomēr paņēmiens "ielauzt ribas, lai ir mierīgs uz to laiku, kamēr sadzīst, pēc tam tad jau redzēs" arī nešķiet nekas baigi strādājošs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

To jau, edz, atkal ļoti grūti pateikt. Skaidrs, ka visos gadījumos vardarbība ar vardarbību nav ārstējama, ir cilvēki, kuriem nekādi nosacījuma refleksi neizveidojas. Lielajam vairumam tomēr izveidojas, kā likums un tiešām pieņemu(bet, jā, tas ir tikai pieņēmums), ka, ja nebūtu visas šīs bērnības un pusaudzības puiku ņemšanās, tad caurmērā sabiedrībā vīrieši būtu stipri redzamāk agresīvi, nekā to var novērot patlaban.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

No kurienes vispār ideja, ka vardarbību vajag ārstēt?
Jo:
1) Tas ir pointless, ja nevar izārstēt visus uzreiz. Jo tad tie, kas ir vardarbīgāki uzreiz pataisīs izārstētos par vergiem, un es tad, katrā ziņā, negribētu atrasties izārstēto skaitā.
2) Pat ja izārstētu vardarbību visiem uzreiz, vai kāds spēj prognozēt sekas - gan pasaulē kopumā, gan katra cilvēka galvā? Iedomājies - tev pasaka, ka tev vairs ēst nedos, jo uz planētas Zeme nevar izaudzēt tik daudz pārtikas, lai pietiktu visiem, un tu to vienkārši pieņem un vēsā mierā nomirsti, jo saproti, ka tā visiem būs labāk - vai tu gribētu tādā vidē dzīvot? Vardarbība gadu tūkstošiem ir bijusi izdzīvošanas metode (atņem tam, kam ir vairāk) un vienlaikus tehnoloģiju progresa virzītājs, lai izstrādātu arvien labākas vardarbības metodes, I mean, amerikāņi aizlidoja uz mēnesi ne jau zinātnes progresa dēļ, un ne jau tādēļ, lai nopelnītu, vai lai pataisītu visiem labāku dzīvi, bet tādēļ, lai parādītu krieviem, ka ir spējīgi nogādāt savas atombumbas jebkur.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas būtu legit, ja pastāvētu tikai viens attiecību modelis, upuris/varmāka, un katram būtu jāizvēlas, kurā pusē viņš ir
Bet de facto taču ir iespējamas attiecības, kuras šim modelim neatbilst
Galu galā, kāpēc amurikāņi aizlidoja uz mēnesi kāreiz tāpēc, ka spēja pietiekami ilgi nepārgriezt viens otram rīkles, nesakauties par grantiem etc., lai kopīgi saorganizētu milzīgu projektu un uzticētos viens otram pietiekami, lai uz turieni arī dotos

Promska tad, ja attiecību modelis jau *ir* vardarbīgs, atrast no tā pozitīvu izeju, saglabājot attiecības kā tādas, ir baisi sarežģīti/gandrīz neiespējami un to nevar "izārstēt" tikai no vienas puses, bet tas nenozīmē, ka visi modeļi ir tādi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Yes, visas attiecības nav vardarbīgas, bet cilvēkam ir jāsaglabā spēja būt vardarbīgam, lai spētu reaģēt situācijās, kad vardarbība tiek vērsta pret viņu pašu, jo vienmēr atradīsies kāds, kas kam nebūs problēmu izmantot citu cilvēku vājumu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu principā vairumā civilizētu situāciju vajadzētu varēt pietikt ar "neizpildīties kā upurim". ja pirmā reakcija uz (īstu vai potenciālu) vardarbību ir vardarbības eskalācija, tad tiek palaistas garām iespējas sarunāt vai kaut vai vienkārši ignorēt cilvēku, kas tevi mēģina izmantot.

vai, teiksim, saredzēt, ka ne ikreiz, kad kāds pret tevi izmanto vardarbību, tas nozīmē to, ka tu esi vājš; tb būt pietiekami stipram, lai citu cilvēku viedoklis, ka "viņi var to atļauties" vai "tev nav citas izvēles kā darīt to, ko tev liek" tevi neietekmētu.

vēl jo vairāk tāpēc, ka tas "parādīt visiem, ka tu esi cilvēks, kurš pie vajadzības izmantos vardarbību" dabā parasti izpaužas kā preventīva fiziska vai emocionāla vardarbība pret vājākajiem, nu tb ja cilvēks grib uzskatāmi demonstrēt, ka var ikvienam ierādīt viņa vietu, tad naturāli šī demonstrācija sāksies ar tiem, uz kuriem to garantēti var parādīt.

(Reply to this) (Parent)

vai, precīzāk, adaptācijas mehānismi pasaulei, kurā pret tevi var izmantot vardarbību, ir ļoti dažādi, un spēja būt vardarbīgam pie katras provokācijas ir tikai viens no tiem
tur var būt arī, teiksim
- diplomātija
- pašpietiekamība/neievainojamība
- miers un pašpārliecība
- ekstrēma empātija/cilvēku pazīšana tiktāl, ka vardarbīgas situācijas atpazīst saknē
- izcila humora izjūta un spēja īstajā brīdī padarīt varmāku smieklīgu
- pietiekami daudz draugu/atbalsta personu, kas palīdzēs, ja vajadzēs
- ..un drošvien vēl vesela varza metožu, no kurām daļa ir apvienojamas

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sure, var vispārīgi sakategorizēt metodes kā "kauties", "izvairīties" un "samierināties ar ciešanām".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu kaušanās jau arī ir ciešanas

promska ir cilvēki, kam tas sagādā baudu, bet tad jau tas atkal iekļaujas ārstēšanās kategorijā pa sadisma/sociopātijas līniju

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:D Peles arī jāārstē:
http://www.livescience.com/2231-humans-crave-violence-sex.html

Tak visiem cilvēkiem kaušanās sagādā baudu. Tie, kam tas īpaši pietrūkst un kas nav sociopāti, vakaros savācas kopā un veic ritualizētu vardarbību, t.i., aiziet uz sporta zāli patrenēties sumo, džudo vai karate.

(Reply to this) (Parent)

Un, runājot par terminu putrošanu - pamazām, bet gana veikli, diskusija no tēmas "vai vīrieši sit vīriešus, kā un kamdēļ tas notiek?" pārslēdzas uz "kaimiņš sit sievu".

Applausi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ieskaties rūpīgāk - visi citi uzskaitītie, ko viņš sita, izņemot sievu, kā arī tie, kuri sita viņu, nepārprotami bija vīrieši.:)

(Reply to this) (Parent)