|
Marts 4., 2016
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) krii | 11:51
Tieši Tu runā par utopisku kosmosu, kurā vardarbība kaut ko ārstē. Esošajā situācijā tā nenotiek.
Komunālajā dzīvoklī, kurā pavadīju bērnību, kaimiņš, kad iznāca no cietuma, vairākkārt piekāva savu sievu, viņa uzsūtīja viņam izsitējus; kad viņš iznāca no slimnīcas, viņš atkal piekāva sievu, viņu ielika uz sutkām, kur viņš piekāva citu urlānu, par ko dabūja bišķi lielāku sroku; sieva no viņa tikmēr izšķīrās; kad viņš atkal bija atsēdējis un atgriezās, viņš sastrīdējās ar citas kaimiņienes - prostitūtas - klientu, kautiņā paķēra nazi un to puisi nāvējoši sadūra, par ko iesēdās atkal - šoreiz par slepkavību, un, kā es vēlāk uzzināju, cietumā viņu bija atspārdījuši līdz invaliditātei.
Kur šeit mēs redzam izpaužamies vardabības dziedējošo dabu? Vai tās piedāvātos atrisinājumus?
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |