Nemurgo. Nu nav gluži realitāte tāda, kādu tu te to tēlo. Tāpēc ir spēja runāt, lai izrunātos un lai ieviestu fantāziju realitātē abiem patīkamā veidā. Tas, ka viena no iespējām ir tāda, kādu, tu raksti, tas nenozīmē, ka tā ir realitāte (visur un visiem).

Un nejauc dominēšanu/pakļaušanos ar sadismu/mazohismu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Dominēšanai/pakļaušanai ar sadismu/mazohismu ir daudz ciešāks sakars nekā tiem abiem ar jebko citu. Jebšu nevajag ļauties greizajam priekšstatam, ka sadisms/mazohisms nozīmē sāpju nodarīšanu/paciešanu.
OK, OK, neizslēdzu gadījumus, kad cilvēki tiešām vienojas un sekmīgi realizē kaut kādas savas lomu spēles. Diemžēl nepatīkami bieži kaut kas tiek vispārināts, un pieņemts, ka visām sievietēm pēc noklusējuma patīk "tikt pārvarētām un paņemtām", kas ne tik vien ir saknē aplami, bet rada visai nopietnus riskus, jo robeža starp "skarbu seksu" un izvarošanu mēdz būt ļoti slidena.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, protams, par slideno robežu varētu tikai un vienīgi piekrist, ja vien komentārs nebūtu bijis pie teksta "tikai īstais cilvēks", kas tomēr norāda uz vēlmi piepildīt fantāzijas konkrētā veidā nevis kā pagadās. Un ir gana daudz sieviešu, kurām tādā aspektā tas ir ļoti patīkami. Pats par sevi "sievietes vajag pakļaut" ir absolūts Buļļa Sūds, nenoliedzami un bez jautājumiem.

Bet tomēr s/m un D/s nevajag jaukt. Nevajag. Tas ir muļķīgs un novecojis stereotips. Protams, tie var būt ļoti, ļoti saistīti, bet ne galīgi obligāti. Vai man vajag dod piemērus, kā ir iespējama spēle ar sāpēm, bet neviens no abiem nav pakļautais/dominējošais vs. spēle ar to kurš klausa kuru, bet nekādas sāpes nav iekļautas?

Un kur ir griezais priekšstats pat mazohismu/sadismu. Viens ir bauda no sāpēm, otrs ir bauda no sāpju nodarīšanas. Kur kāds greizs priekšstats? Šīs ir definīcijas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

riskējot dabūt pa galvu no visām iesaistītajām pusēm :) man no malas šķiet, ka jūs te drusk runājat dažādos reģistros

1) šitā nolādētā diskusijas zara pamatā ir ne gluži "īstais vīrietis" tēze, bet "jums, sievietēm, patīk tapt pārvarētām un paņemtām?", kas vismaz man notrigerēja atbildi iz sērijas "reizēm patīk, bet pilnīgi noteikti ne ar cilvēkiem, kas kaut ko tādu var pateikt"
2) attiecīgi man (un, iespējams, arī krii) gribas minimizēt diskusijas līniju "mums, sievietēm, šitais riktīgi patīk" nevis tāpēc, ka tas būtu pēc definīcijas ņeaļo, bet tāpēc, ka uzreiz galvā uzzīmējas tāds viegli mizogīnisks un izteikti neempātisks tips, kas ar saucienu "jums, sievietēm, patīk" metas aplaimot katru, ko ierauga uz tumšas ielas :)
3) that said, es absolūti nenoliedzu iespēju, ka arī mizogīniski un neempātiski tipi var dabūt savu "ak kā man tas patīk, pārvari mani uz virtuves galda" sievieti, bet arī tajā gadījumā visām iesaistītajām pusēm ir labāk, ja mūsu burvīgais kristjens grejs* apzinās, ka tā sieviete, kas viņam saka "jā", ir nevis standarta modelis, bet gan, iespējams, vienīgā tāda sieviete visā pasaulē

*atsauce dirsīga, neimplicē, ka es jebkādā veidā uzskatītu k.g. par bdsm etalonu, drīzāk otrādi :)

Tomēr, pakāpjoties malā no domas "sadisms/mazohisms = psihiskas novirzes, psihiskas novirzes = traks un bīstams!!!", kas te kaut kur perifērijā mētājas un čakarē visiem dzīvi

es nedomāju, ka ir tik nenormāli nepareizi piesaukt s/m šajā kontekstā, vai vispār visos seksa kontekstos, basically tāpēc, ka lielākajā daļa seksa paveidu - jo īpaši skatoties uz tradicionālo seksu - sāpes (sievietei) ir klātesošas vismaz kā iespējamība. Un attiecīgi arī visnotaļ vanilla seksa gadījumā sieviete vienmēr zina, ka šī sāpju/baudas robeža pastāv, jautājums tikai par to, cik tuvu tai tiek pienākts seksa laikā un vai ir okei to pārkāpt.

Kas, starp citu, varētu izskaidrot to, kāpēc sievietes generally vairāk pavelkas uz submisīvo pusi (kaut kur komentāros te mētājas pētījums, ja nemaldos) - tb viņas jau no tradicionālā seksa zina, ka labs partneris = tāds partneris, kas spēj precīzi noteikt, kurā brīdī kas sagādās nevis sāpes, bet baudu. Kamēr tradicionālajā seksā vīrietis ar šādām potenciāla riska situācijām saskaras retāk, nu tipa orālā seksa laikā, kad sieviete var tīši/netīši palaist zobus, attiecīgi "sekss = iespējamas sāpes man" sasaiste ir stipri mazāka.

Un, iespējams, bdsm kultūra ir radusies nevis kā novirze, bet kā mēģinājums iekšēji regulēt "noteikumus", pēc kuriem šī spēle tiek spēlēta, lai nerodas situācijas, kurās, teiksim, meitene sevi pozicionē kā submisīvu, un kaut kāds losis viņu paņem veidos, kas viņai nav okei.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ok, beidzot ir laiks un vēlme(nav pārgurums, nav jābaksta telefonā) atbildēt, tāpēc to arī izdarīšu, kaut saprotu, ka diskusija nu jau ir galīgi atdzisusi un nevienam neinteresē.

1) Man gan liekas, ka "sievietes grib būt pārvarētas" bij viens jauns apakšzars "tikai īstais cilvēks", kuru tad turpināju kā tādu.

2) Bez ierunām piekrītu, ka aplaimot katru, jo "to grib sievietes" ir pilnīgi garām. Taču man taktika cita. Esmu pārliecināta, ka izskaidrojot tieši nianses tiem atsevišķajiem gadījumiem, kad sievietes grib būt pārvarētas ir daudz labāk nekā mēģināt bīdīt ideju, ka nē, tas viss ir slima suņa murgs. It īpaši, ja atrodas dažas, kas saka, ka vispār jā, patīk būt pārvarētām. Manuprāt diskusijas minimizācija ir bīstamāka. It īpaši šajā situācijā, kad jau pieminētie greji ir tik populāri.

3) Un tāpēc arī ir svarīgi informēt par niansēm. Jo vsp bdsm kultūrā (tur kur tāda pastāv) ir ļoti uzsvars uz izrunāšanu pirms spēles, lai labi būtu abām pusēm. Un tur arī parādās atšķirība starp "pārvari mani uz virtuves galda" un "žņaudz un pārvari mani uz virtuves galda" un "pārvari mani uz virtuves galda, iesit tā, ka zilumi paliek". Un pat tad, kad tas neempātiskais tips atrod atbilstošu sievieti, tik un tā kaut ko nočakarēt ir viegli. Kaut vai stāstot nenobriedušiem prātiem "kā vajag ar sievieti".

Par sāpēm neizplūdīšu, jo katra pavelkas uz savu un iespējamās sāpes seksa laikā galīgi nav tas. Sāpes var nodarīt ļoti izteikti ar vēlmi(!) sāpināt. Un tur ir atšķirība. Un vēlmi konkrēti sajust sāpes nevi "uzkāpa uz kājas seksa laikā".

Iespējams bdsm kā kultūra tiešām ir radusies dēļ noteikumu nepieciešamības. Un tādi ir. Un es pat teiktu diezgan dzelžaini, piemēram, SSC (Safe, Sane & Consensual) nav apstrīdams. Arī komunikācijas obligātums. Vanilla attiecībās var nenokumunicēt, un būs ok, bet ne tādās kur fiziskie un mentālie riski ir diezgan augsti. Tas būtu kā sniegotās smailēs kāpt bez ekipējuma salīdzinājumā ar pastaigu Gaiziņa kalnos.
http://www.huffingtonpost.com/2013/06/05/bdsm-better-mental-health-study_n_3390676.html

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, tu esi optimiste, t.i., pieņem, ka cilvēki, kas uzdod augstākminētos jautājumus, ir spējīgi lasīt šāda tipa palagus un iedziļināties "tagad mēs izkasīsimies par bdsm niansītēm un variācijām atbilstoši iesaistīto pušu psiholoģijai". kas ir labi, man droši vien arī vajadzētu būt labākam un paļāvīgākam cilvēkam (jei bogu, es parasti cenšos, vnk att. personāžs jau pāris reizes ir izpildījies diezgan primitīvos/aizvainojošos veidos).

/ar ko es gribēju teikt, es novērtēju šito mikrolekciju, un, ja pati nebūtu nedomājošā stāvoklī, droši vien paiedziļinātos vēl vairāk

//ar ko es gribēju teikt tipa paldies ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

To daļu, ka iespējams esmu naiva, es uzrakstīju un nodzēsu, jā. :D Tiesa gan manuprāt zināt nianses ir arī svarīgi tiem, kuri mēdz izplatīt kādu viedokli (internetā kasīties :D ), jo stulbi/primitīvi/aizvainojoši jautājumi ir viens, bet atbildes reakcija vēl kas cits.

//lūdzu. :)

(Reply to this) (Parent)