|
Oktobris 27., 2015
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 08:41
riskējot dabūt pa galvu no visām iesaistītajām pusēm :) man no malas šķiet, ka jūs te drusk runājat dažādos reģistros
1) šitā nolādētā diskusijas zara pamatā ir ne gluži "īstais vīrietis" tēze, bet "jums, sievietēm, patīk tapt pārvarētām un paņemtām?", kas vismaz man notrigerēja atbildi iz sērijas "reizēm patīk, bet pilnīgi noteikti ne ar cilvēkiem, kas kaut ko tādu var pateikt"
2) attiecīgi man (un, iespējams, arī krii) gribas minimizēt diskusijas līniju "mums, sievietēm, šitais riktīgi patīk" nevis tāpēc, ka tas būtu pēc definīcijas ņeaļo, bet tāpēc, ka uzreiz galvā uzzīmējas tāds viegli mizogīnisks un izteikti neempātisks tips, kas ar saucienu "jums, sievietēm, patīk" metas aplaimot katru, ko ierauga uz tumšas ielas :)
3) that said, es absolūti nenoliedzu iespēju, ka arī mizogīniski un neempātiski tipi var dabūt savu "ak kā man tas patīk, pārvari mani uz virtuves galda" sievieti, bet arī tajā gadījumā visām iesaistītajām pusēm ir labāk, ja mūsu burvīgais kristjens grejs* apzinās, ka tā sieviete, kas viņam saka "jā", ir nevis standarta modelis, bet gan, iespējams, vienīgā tāda sieviete visā pasaulē
*atsauce dirsīga, neimplicē, ka es jebkādā veidā uzskatītu k.g. par bdsm etalonu, drīzāk otrādi :)
Tomēr, pakāpjoties malā no domas "sadisms/mazohisms = psihiskas novirzes, psihiskas novirzes = traks un bīstams!!!", kas te kaut kur perifērijā mētājas un čakarē visiem dzīvi
es nedomāju, ka ir tik nenormāli nepareizi piesaukt s/m šajā kontekstā, vai vispār visos seksa kontekstos, basically tāpēc, ka lielākajā daļa seksa paveidu - jo īpaši skatoties uz tradicionālo seksu - sāpes (sievietei) ir klātesošas vismaz kā iespējamība. Un attiecīgi arī visnotaļ vanilla seksa gadījumā sieviete vienmēr zina, ka šī sāpju/baudas robeža pastāv, jautājums tikai par to, cik tuvu tai tiek pienākts seksa laikā un vai ir okei to pārkāpt.
Kas, starp citu, varētu izskaidrot to, kāpēc sievietes generally vairāk pavelkas uz submisīvo pusi (kaut kur komentāros te mētājas pētījums, ja nemaldos) - tb viņas jau no tradicionālā seksa zina, ka labs partneris = tāds partneris, kas spēj precīzi noteikt, kurā brīdī kas sagādās nevis sāpes, bet baudu. Kamēr tradicionālajā seksā vīrietis ar šādām potenciāla riska situācijām saskaras retāk, nu tipa orālā seksa laikā, kad sieviete var tīši/netīši palaist zobus, attiecīgi "sekss = iespējamas sāpes man" sasaiste ir stipri mazāka.
Un, iespējams, bdsm kultūra ir radusies nevis kā novirze, bet kā mēģinājums iekšēji regulēt "noteikumus", pēc kuriem šī spēle tiek spēlēta, lai nerodas situācijas, kurās, teiksim, meitene sevi pozicionē kā submisīvu, un kaut kāds losis viņu paņem veidos, kas viņai nav okei.
|
Reply
|
|
|