|
Septembris 30., 2015
 | 09:30
Bet vispār tas pieņēmums, ka teksts ir manipulācija ar lasītāju, ir apmēram tāpat kā sekss ar cilvēku, kam ir perfekti atstrādāta tehnika (un tu zini, ka viņš atpisīsies tikai pēc tam, kad tu nofeikosi orgasmu);
un scary shit sākas tad, kad lasītājs sāk sagaidīt, ka ar viņu manipulēs un justies aizvainots, ja tas nenotiek tā, kā pieņemts
nu tb vienubrīd man šķita, ka lasītāji vulgaris, kas, teiksim, gudrīdu atsauksmēs kritizē sižetu-tēlus-whatever, to dara tāpēc, lai izskatītos gudri, tagad man rodas sajūta, ka viņi patiesībā ļoti labi zina, ko sagaida no grāmatas, un viņiem ir pilnīgi adekvātas pretenzijas pret to, ka produkts neatbilst ekspektācijām
kas man šķiet nenormāli dīvains veids, kā lasīt grāmatas (es drīzāk par katru nepierastu kustību padomāju "whoa, šitais bija kaut kas negaidīts, ticēsim, ka besīgi kruts, līdz man pierādīs pretējo" un pierastās kustības vairāk vai mazāk ignorēju)
bet then again, es arī nesaprotu, kur ir prikols tinderī (ajmīn man šķiet, ka tas ir totāli sliktākais veids, kā atrast sev partneri, pofig, cik ilgam laikam), kamēr ir cilvēki, kas lieto un ir laimīgi
un droši vien ir cilvēki, kuriem teksts "mana seksa tehnika ir tik izkopta, ka orgasms tev ir praktiski garantēts" liekas izcils pikaplains
|
Comments:
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/165261/41398) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) ctulhu |
|---|
| Date: | 30. Septembris 2015 - 11:18 |
|---|
| | | (Link) |
|
Nu ir tāds Klaivs Kaslers, raksta fantastikas/ piedzīvojumu trillerus. Daudz raksta. Pareizāk sakot, ražo. Nu un rezultātā viņi visi ir +/- vienādi, trīs izlasi un vari uzskatīt, ka pārējos daudzdesmit zini. Atkārtojas ar nelielām variācijām. Bet nu toties perfekti zini, ko sagaidīsi, tas jā.
Vecais militārists Klensijs arī no šitā nedaudz cieta, bet tam vismaz ir pārītis nu, teiksim atšķirīgu gabalu.
bērnībā es šitā lasīju Vollesu, tas bija absolūti brīnišķīgi - kā viņš prata pilnīgi jebkurā grāmatā izdarīt precīzi vienu un to pašu, tā, ka pieradinātais lasītājs samulsa, ja, piemēram, sākumā parādījās divas cērtamas beibes un nebija skaidrs, kuru tad galvenais varonis nocirtīs :) un tur ir kaut kāds prieks no tā bet nu kā princips katras jaunas grāmatas lasīšanai - tas ir dīvaini (un man točna ir grūti noticēt/saprast, kas tur galvā darās) šeit, teiksim, atceros par Danielu Stīlu un viņas episko "The Klone and I" (bija arī latviski), kas ir nenormāli smieklīgs un kruts erotisks SF, un kuru visi viņas fani ienīst, jo what the fuck, vai ne.
| | From: | ctulhu |
|---|
| Date: | 30. Septembris 2015 - 12:00 |
|---|
| | | (Link) |
|
Līdzīgs samulsums, kad tiek lasīti Konana Doila Holmsa stāsti un tiek līdz ``Piecām apelsīnu sēkliņām``. Tāda viegla uzmetiena sajūta ``kas tad nu, Holmss netika galā un sliktos nenoķēra??``
Vecais joks par to, kas bija pirmais - vista vai ola. Šajā gadījumā jautājums ir par to, vai lasītājs nemāk pareizi lasīt, vai arī rakstītājs nemāk pareizi rakstīt.
v i v arbūt problēma ir vārdā "pareizi"
Pilnīgi noteikti. Divas saistītas, bet tomēr nošķiramas problēmas: 1) čo za figņa tur sarakstīts 2) kurš pie tā ir vainīgs.
nē, es gribēju teikt: "jautājums ir par to, vai lasītājs nemāk pareizi lasīt, vai arī rakstītājs nemāk pareizi rakstīt" implicē to, ka, ja abi būtu izdarījuši "pareizi", tad viss būtu kedā, grāmata būtu izlasīta, saprasta un atzīta par labu esam (un tajā gadījumā viss ir loģiski, nu tb lasītājam ir precīzi jākomunicē, ko viņš sagaida no produkta, un rakstniekam pēc labākās sirdsapziņas jāizpilda šīs ekspektācijas)
kamēr var būt tā, ka šis "pareizi" ir de facto nebūtisks faktors, svarīgi ir tas, vai lasītājs un teksts ir sapratušies - un šajā kontekstā var būt arī "nepareizs" teksts un "nepareizs" lasījums, pajāt. [promska tehniku slīpēt ir kruta, bet tas vairāk sekmē labāku saķeri, nevis savienojumu kā tādu] |
|
|
