Kas karājās priekšnamā pie sienas - cirvītis? roka? Roka ar cirvīti? vai uzvarošais smaids?

(Reply to this) (Thread)

uzvarošo smaidu jau nu gan tur nevar pievilkt, imo. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu nevar jau nevar, es ākstos, bet kas tieši karājās priekšnamā - roka tāpat vai ar visu cirvīti - paliek atklāts jautājums.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

krustmāte tur karājās...ar gaļas cirvīti krunkainajā pierē...

(Reply to this) (Parent)

Bet vispār laikam ir atšķirība vai tādu teikumu lasa kontextā ar jautājumu ``kas šajā teikumā ir smieklīgs?`` vai vnk stāstā. Tad ķiķināšana/ neķiķināšana vismaz lasīšanas brīdī varētu būt atkarīga no tā, ar ko ir aizņemta uzmanība, tb cik interesants ir stāsts kā tāds. Nu un no tā, cik trenēta uzmanība, protams.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, tas actually bija interesants mirklis (romāna pēdējās 20 lappuses), tāpēc es pati sabrīnījos, ka šis teikums mani nevis vienkārši samulsināja, bet pilnīgi izmeta no vagoniņa. kas droši vien ir prof. kretīnisms

(Reply to this) (Parent)

Mierīgi var, ja teikumu lasa uzreiz visu kopā, nevis vārdu pa vārdam.

(Reply to this) (Parent)

Hm, labi gribot var pievilkt arī tādu situāciju, ka virtuvē pie sienas karājās gan seja (ar smaidu), gan roka (ar cirvi), abus pa ceļam paķēra, ielika groziņā un pēc *mirkļa viņa atgriezās*.

* Nav skaidrs no kā atgriezās, varbūt no kreisās kājas, kas pēc tam palika mētājamies uz grīdas.

(Reply to this) (Parent)