Un vēl plus veiksme.

Teiksim, farmaceitiskajā zinātnē zinātnieks var visu mūžu nostrādāt pie tūkstošiem jaunu inovatīvu savienojumu radīšanas, no kuriem daži pat var izrādīties tik perspektīvi, lai uzsāktu klīniskos pētījumus, bet nenonākt līdz gatavam produktam. Tas varētu būt sarūgtinoši aiziet pensijā un nebūt spējīgam neko parādīt, ka tu esi kaut ko pasaulei devis. Patenti, publikācijas, bet nekas tāds kas reāli strādā. Un kādam citam atkal gadās džekpots (penicilīns utt.). Bet tiem pēdējiem mēs pievēršam lielāku uzmanību un analizējam viņu radošumu nekā tiem pirmajiem.

(Reply to this) (Parent)