xD
no rīta, ejot uz nodarbību, viskautko pie sevis domāju un klusām dziedāju. tad paskatījos apkārt un ieraudzīju, ka pretī nāk kursabiedrs, skatās uz mani un smaida, tikai es tā arī nesapratu, vai tas viņa smaidiņš nozīmēja čau-man-prieks-tevi-redzēt vai arī ak-dievs-viņa-runā-pati-ar-sevi..

-wow, vai tad tev bērnībā bija stils? man gan bija mammas stils.

visu šo vakaru laikam pavadīšu zubrot no galvas vitamīnu ķīmiskās formulas. un skapī ieraudzīju prusaku. :/ bet šoreiz tas kaut kā nespēj izbojāt manu prieku par dzīvi; varbūt tādēļ, ka zinu - rīt mani gaida kas interesants ^_^