Paldies! ^^ (lai gan mans mērķis ne pa visam nav rakstīt skaisti vai aizraujoši; es būtībā rakstu sev un tikai tāpēc, ka vēlos pamanīt, ka dzīvoju; savādāk dažreiz dienas rit uz priekšu bez īpašas piefiksēšanas - viena pēc otras, vienādas kā monozigotiskie dvīņi) :p

"Lēkājot pāri peļķēm Kundziņsalā, es pieķeros tavai rokai un nodomāju - tikko notika mana dzīve. Labi, ka pamanīju." /Inga Ābele/