dejas
vakardienas pieteikšanās uz tautas dejām izvērtās tīri interesanta.
- pirmais novērojums, ienākot pa durvīm - uz pieteikšanos bez manis ieradušies vēl 5 cilvēki, un tās visas ir meitenes. hmm.
- otrkārt, tā kā mana tautas deju pieredze beidzās aptuveni 6.klasē, tad mans priekšstats par to, ko šīs dejas nozīmē, arī bija aptuveni 6.klases līmenī - kas tad tur ko nemācēt nolekt polku. bet iesildīšanās laikā tas pilnībā tika sagrauts. mums lika ieņemt dažādas baleta pozīcijas (tad nu es centos savas nabaga kājiņas kaut kā iegrozīt vajadzīgajā veidā) un šādā stāvoklī izpildīt visādas stiepšanās un liekšanās. pēc tam n-tos soļu veidus izmēģinājām kustībā pa apli, bet pašās beigās nāca dažādi "griešanās" vingrinājumi - mēs virpuļojām un griezāmies, un apļojām, un riņķojām, kamēr man tā noreiba galva, ka visa telpa vienkārši griezās gar acīm un bija diezgan grūti paiet. :D tas laikam tāpēc, ka es nemācēju īsti pareizi grozīt galvu, lai tik traki nesareibtu.
- visi šie vingrinājumi īstenībā bija ļoti jautri, jo varēju pasmieties par sevi. :)
- beigās pasniedzēja 3 meitenēm pateica, ka viņām acīmredzami ir liela deju pieredze un viņas pilnīgi noteikti ir uzņemtas, bet mums pārējām trim teica: "Šeit tā pieredzīte nav tik liela. Nu nāciet, bet es saku - viegli jums nebūs." :D Bet visām sešām noteikums ir tāds, ka zēni jāmeklē pašām.

un rezultātā es sāku apsvērt domu tomēr mēģināt tikt korī, nevis dejot xD pirmkārt jau es tur nejustos tik liela idiote, un, otrkārt, atkristu puiša sameklēšanas problēma (no sava paziņu loka varu iedomāties tikai 1 zēnu, kurš IESPĒJAMS varētu piekrist dejot, BET mēs garuma ziņā būtu pats nesaderīgākais pāris pasaulē - šķiet, viņš ir vairāk nekā 20cm garāks par mani).
njā, jautra tā dzīvīte.. :D