šodien tika izbraukāts un izstaigāts liels daudzums Rīgas veikalu ar mērķi sameklēt dāvanu istabas biedrenei. galu galā tomēr atradām 2 lietas - vienu, ar kuru varēs nodarbināt smadzenes, otru - kas pēc šīs nodarbošanās relaksēs un iepriecinās.
pēc "veikalu izķemmēšanas" jutos nogurusi kā suns un izsalkusi kā vilks. :D sapirkos super netto lētu ēdienu, un tagad kādai dieniņai vai divām pietiks.
ā, un vēl autobusā redzēju vienu zēnu, kas pēc sejas vaibstiem izskatījās kā Skārleta Johansone vīrieša veidolā. neparasti.

eh, īstenībā dāvanu meklēšana mani parasti iedzen stresā un izsūc visus spēkus, jo:
1) vai nu man nav ne jausmas, ko lai uzdāvina, un mēklēšana tādā gadījumā ir diezgan ilga, ņemot vērā arī manu neizlēmību;
2) vai arī es zinu/varu iedomāties, kas konkrētajam cilvēkam patiktu, bet tam man, protams, nepietiek naudas;
3) bet pašai kaut ko uztaisīt neatliek laika.
tā kā, ja tas būtu iespējams, vislabprātāk es sarunātu, lai neviens man nepērk nekādas dāvanas un tādējādi es arī varētu nedāvināt. :D bet laikam jau neviens tam nepiekristu.