atzīšanās
Man ir apnicis gaidīt to zvanu, to īsziņu, cerēt, ka vēl kaut kas varētu būt.
Ir grūti dzīvot ar apziņu, ka kaut kas nav pabeigts, noslēdzies, "palicis karājoties gaisā". Tas nogurdina.

Bet es vēl neesmu tik stipra, lai saņemtos un to atzītu, lai aizbrauktu un savāktu savas mantas no "dzeltenās paradīzes".
Bet galu galā- lai sāktu jaunu dzīvi, kurā vairs nebūs K. Taču atzīšos-man bail, tik ļoti, ļoti bail.