Here we are again. Circles never end.

11. Decembris 2009

21:17 - atzīšanās

Man ir apnicis gaidīt to zvanu, to īsziņu, cerēt, ka vēl kaut kas varētu būt.
Ir grūti dzīvot ar apziņu, ka kaut kas nav pabeigts, noslēdzies, "palicis karājoties gaisā". Tas nogurdina.

Bet es vēl neesmu tik stipra, lai saņemtos un to atzītu, lai aizbrauktu un savāktu savas mantas no "dzeltenās paradīzes".
Bet galu galā- lai sāktu jaunu dzīvi, kurā vairs nebūs K. Taču atzīšos-man bail, tik ļoti, ļoti bail.

21:55 - past

"mazā, smukā"
"smukā, blondā"
Kur tas viss pēkšņi pazuda? Man pietrūkst tā visa, kas bija.
Powered by Sviesta Ciba