Saldā meitene ([info]homecoming) rakstīja,
@ 2009-12-09 23:48:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:Usher - Burn

3 nedēļas.
Jābeidz cerēt un "jāmet pār bortu" tās muļķīgās domas, ka kārtējā atsūtītā sms varētu būt no Viņa.
Uz zvaniem vairs neraustos, Viņa melodija manā telefonā jau sen nav skanējusi...
Bet tā skumīgi, pavisam. Pietrūkst, tik ļoti, ļoti, pat vēl trakāk nekā bija ar Mr. Lielisko, taču tagad laikam esmu nedaudz stiprāka un rūdītāka.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]forgivness
2009-12-09 23:56 (saite)
mēs katrs ar laiku norūdāmies.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]homecoming
2009-12-10 00:26 (saite)
jā, ar katru dienu kļūstam stiprāki un reizē arī noslēgtāki.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]forgivness
2009-12-10 00:29 (saite)
fakts

es cenšos vairs īpaši nevienu laist klāt.
bail uzrauties

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]homecoming
2009-12-10 00:31 (saite)
Es arī tagad "šķiroju", kurus laist klāt.
Taču drīzāk tā ir dabiskā atlase, un, kā zināms, tā vienmēr ir skarba un nebūt ne dāsna.

Bail, tiešām bail.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]forgivness
2009-12-10 00:36 (saite)
parasti pati izšķirojas un ceri tikai ka nepieķeries..
pat mēnesis reizēm ir gana daudz..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]homecoming
2009-12-10 00:40 (saite)
Ir gadījies, ka ar ar mēnesis ir daudz par daudz.

Diemžēl sanāk biežāk un ātrāk pieķerties tiem, kas ienāk Tavā dzīvē negaidīti un tikpat ātri izzūd no tās, bet atmiņas...
tās paliek.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]forgivness
2009-12-10 00:43 (saite)
īpaši tie, kas uz to mirkli liekas kā dvēseles radinieki, un reizēm pat gribās uzdot jautājumu - kur tu biji visu manu dzivi. un tad viņi pazūd. un tu sēdi viens un domā - kas mainījās?


man tā ir ar draudzenēm.
reti kura nepieviļ.. varbūt, ka pieviļu es. bet fakts ir fakts - tas beidzas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]homecoming
2009-12-10 00:45 (saite)
es priecājos, ka ar manas attiecības ar draudzeni nekas un neviens nespēj izjaukt! un ceru, ka mūsu draudzība nebeigsies!

biežāk tā ir puišu kārtas pārstāvjiem-draugiem vai vienkārši kā pretējais dzimums...viņos ne reti nācies vilties! un tas sāp!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]forgivness
2009-12-10 00:47 (saite)
nu man ir saglabājusies tā viena īpašā
bet bija viena, kas ienāca manā dzīvē, apgrieza visu kājām gaisā un tad visu sabojāja. bet bijām nešķiramas vairāk kā gadu

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]forgivness
2009-12-10 00:47 (saite)
patiesibā gandriz divus

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]forgivness
2009-12-10 00:47 (saite)
sāp vēlaizvien.
un zinu, ka bija iespējams labot bet es nespēju piedot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]homecoming
2009-12-10 00:51 (saite)
man ar to piedošanu ir, kā ir. es nemāku piedot!
iespējams, ka arī īsti nekad to neesmu vēlējusies, kaut gan esmu mēģinājusi - man nesanāk. tāpat tas aizvainojums, sāpe grauž no iekšpuses...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]klemans
2009-12-10 00:01 (saite)
man šķiet, ka "pārmests pār bortu" ir tad, kad atver sms un tur ziņa no bankas par ienākušos naudiņu kontā beidzot priecē, nevis izsauc asaras a'la "nu labāk tā būtu bijusi ziņa no Viņa"...

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]homecoming
2009-12-10 00:29 (saite)
laikam gan. Taču pašlaik jau priecājos par to, ka tās "neīstās" sms vismaz neizsauc asaras, jo līdz naudiņai nedaudz jāpaciešas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?