Vīna vakars izdevies, kaut ir tikai 2diena.

Nezinu, kā izsacīt vārdos to, kas notiek manī,

taču zvēru - šovakar jūtos piepildīta, pateicoties cilvēkam, kas uz doto brīdi (un ceru, ka tā arī paliks) man ir ļoti,ļoti..neizsakāmi tuvs un svarīgs manā personības attīstībā un manā dzīvē!

Apbrīnojami, ka pēc frāzes "Tu esi mans draugs, un es Tevi mazliet mīlu" Viņa saprot to, ko mana sirds un dvēsele jūt, izsakot tikai šos dažus vārdus skaļi.

Un šī bija tiešām dīvaina/interesanta/piesātināta diena.

Secināju, ka katrā nejaušā darbībā, katrā frāzē slēpjas daļa  dziļāko domu, uzskatu un patiesības.

Bet uz frāzi "(..)bet es gan viņu mīlu(..)", kas tika izteikta kā mums abiem saprotams joks, sekoja atbilde, citējot trešo personu:

"Pārāk skaļi vārdi...skaļi teikts! Ar šādiem vārdiem nedrīkst mētāties!"

Nezinu, vai sagremoju, jo...frāzes var izsacīt dažādi - arī tā, ka tā skan "nodrā**i".

Tad es aizdomājos, vai arī vārdos "(..) viņa ir mana mīļā Santiņa (..)" nav daļa patiesības un to domu,

ko Viņš baidās atklāt?!

Bet šim vakaram pietiks dziļo domu un jūtu meklējumu.