Kamēr šī diena nav galā, man jāpaspēj pateikt, ka vakar es raudzījos kāda cilvēka vaigā, kas mirdzēja savā patiesajā varēnībā.

Nu ja reiz ar jaunu sparu ir atsākusies Džeksona ēra, tad man arī jāiegulda sava artava oglīšu piemešanā. Tātad, paziņoju, ka mans visu laiku mīļākais Džeksona gabaliņš ir...ir......iiirrrr: Don't Stop Til You Get Enough.
Laikam šajā dziesmā ir paslēpta referencīte uz viņu pašu..jā, kamēr jauns un melns, es atvainojos, balts, bet tam jau nav nekāda nozīme black or white! tikmēr domas par apstāšanos var apdziedāt, bet tālāk? Nespēja paskatīties uz sevi spogulī.
Mazliet jau viņa ir žēl. Man negribās par viņu vispirms spriest kā ģeniālu mūziķi utt., bet kā par skatuves mākslinieku...pozēšana viņiem ir kā dzīvības eliksīrs.

Es pat pieļauju domu, ka Džeksons savos 50 viskvēlāk apcerēja domu nevis par to kā atvadīties uz skatuves (jo tas vienkārši nebija iedomājams), bet kā aiziet no svešinieka lodes. Taču tie vitamīni, ko atrada viņa kuņģī, bija nelabojamo ārstu-indētāju roku darbs! (neliekuļosim, Džeksons provocēja savu nāvi).

Viss tā kā atkal sāk pamirt. Vai atkal? bet varbūt tikai turpina..tad jau tās ir labas ziņas! 6 feet under..is it too much?

Biju cerējis sevi uzmundrināt ar racionālu nodarbi - gribēju pārstrādāt šovakar pie Uzvarotāju pieminekļa tapušo traktātu par 4 vārnām. Domāju, trūkst tikai šerbertiņš un vīns.

Domāts-darīts, bet tik un tā sanāk tuksnesis uz ezera.

šodien kaut kādā jocīgā kārtā atcerējos, ka man ir jāsvin dzimšanas diena, jo tieši pirms 4 gadiem es parakstīju darba līgumu ar savu valsts iestādi. Tādēl es uzpošu dzīvokļa grīdu, mēģinu izmēst kaktus no liekiem kurpju pāriem un čībām, kas šodien noder tikai kaķiem par pakaišiem un putekļiem par zemūdens akmeņiem. Jā, nezūdamības likumi strādā uz katra stūra, arī visazimirstākajos kaktos, kuriem omītes gluži paranojiskā cieņā griež muguru. Visi kakti un grami kļuvuši par kilogramiem tieši aiz liekās piepūles, ko izrāda pret grīdas mazgāšanas paradumu.

Dzimšanas dienās un svētku dienās vispār pa vecam paradumam jāaicina ciemiņi, bet man leikas, ka man nav ko pulcināt, ja nu vienīgi jāpiesauc visi pārējie četrinieki vai tie cipari, kuriem ir ar 4 kāds sakars...viņu manā dzīvē ir pāri pārēm...ar šiem visiem cipariem diskrētam matemātiķiem pietiktu, lai izskaitļotu manu mūžu, lai mani, ja vajag novestu līdz bankrotam vai arī lai uzceltu debesīs. Tur jau tā lieta, ka man pašam pār šiem cipariem nav varas.
Tātad es svinu.

Izlasīju kādu pasaku. Tagad nevaru saprast, uz kuru, lai es krītu kā nākamo: uz "Nerātno puisēnu", "nelokāmo alvas zaldātiņu", vai varbūt ..."Pieci no vienas pāksts"? Bet man noteikti kaut kas vēl ir jāizlasa.

Is this your house? is this your home?

Drausmiigi, drausmiigi gribaas to siltumu, kas sleepjaas zem segas, kur kaads cits tev ir aizaaķejies aiz kaajaam kaa glaabshanaas riņķa. tikai siltums var glaabt.

Taatad atvadu balliite.
4 cilveeki, kuru tukshos veederus peipilda 5 alini, 6 Bratwurst un Hûnchen spaarnini un dibentini. Ko tur veel piebilst?!
peec tam izklaides ar futbola bumbu un frisbijs. tads kaarteejais peeksnais vasaru iedaardinoshais gongs peerkona izpildiijumaa un balliite beiusies. beigusies? nee, shaurajaa koridorii kaadss saak spaardiit futbola bumbu, divi veinaa , divi otraa galaa, pa vidu veel ir atveertas tualetes durvis un vienaas mitinaas nosleegta kiinieshu meitene, kura Vaacu zemee uzturaas jau 7 gadus un ir nelaimiiga, ka nevar atrast darbu. Tikai shodien vina peedeejo nedeelu laikaa par briinumu visiem izdvesa kaut ko peec privaatas inicatiivas -izraadaas, ka septiitajaa izstabinaa ievaaksies kiiniete. gaiss ir tik mitrs kaa gaazes kameras priekshnaminaa. par laimi trakums beidzas. Noleinam iedzert teejas kruuzi. visi kopaa, katrs uz sava kreesla. peec briitina Avni Kaya peidavaa man uzspeeleet play station futbolu. Piekriitu. tikai tagad peec aaatri apguutiem pamatiem un sagaadaatiem paaris aparsteigumiem, esmu atbriivojies no shiis dienas. Offensichtlich.
taja visaa nav nekaa jociiga, tikai veetra un neticiiba, vai tieshaam peedeejaa sekunde uz shiis zemes vareetu buut likteniiga...

taadas taas leitinas - nekaunos atziities, ka riitdien kaapshu vannaa, kur pretii jau atradiisies kaada dailaa dzimuma paarstaave. visdriizaak nekas nesekos. beidzot man nebuus jaaskataas uz vaacu meitenu kermenu paarprodukciju un sunu iemidzinaatajaam ausiim. Lai labi gulaas.

man ir taada sajuuta, ka peec 12 stundaam es redzeeshu citas debesis. Himmel über Riga.

Shodien taapat kaa vakar loti fizikaali izjuutu probleemas ar izteikshanos. Pie rakstiishanas shodien esmu pieseedies jau vairaakkaart, bet vienmeer esmu izjutis shausmiigu atgruudienu. taada sajuut, ka shodien vareetu kaut ko pateikt, bet tad kaa priekshnosaciijums buutu ne jau tas, kas man sakaams, bet tas, vai man ir ko uzdzert virsuu un vai man ir kas taads, kas man liktu bez iiapshiem sirdsapzinas paarmetumiem pagatavot skiisteni un kaveeteis atminaas veinas cigaretes garumaa. Beediigaa kaartaa domas par atgrieshanos teevu zemee mani iipashi neuzrunaa, the cure muuzika un domas par Somiju...ak, jee, tagad jaaskataas Antuanete.

peec divaam dienaam noteiktu choleeshu franchu kara laika razhojumu, kas kluva par Franchu kino augsto dziesmu. kas taa vareetu buut? (varu veel mineet, ka filmas garums 177 min)

Shovakar mani satrauc The Cure muuzika. veel leilaaks prieks, ka shoreiz es speeju baudiit dziivaa ierrksta skanu, kas ar mani gadaas loti reti. Uz shi prieka vilna mani veel vairaak pacel liidz shim neieveerotu video baudiishana. Arii tas man ir atklaajums: es speeju klausiities arii gabalus, kas nav no manas muuzikas oficiaalaas listes. Ye, punk rock and postpank never dies.