šodien kaut kādā jocīgā kārtā atcerējos, ka man ir jāsvin dzimšanas diena, jo tieši pirms 4 gadiem es parakstīju darba līgumu ar savu valsts iestādi. Tādēl es uzpošu dzīvokļa grīdu, mēģinu izmēst kaktus no liekiem kurpju pāriem un čībām, kas šodien noder tikai kaķiem par pakaišiem un putekļiem par zemūdens akmeņiem. Jā, nezūdamības likumi strādā uz katra stūra, arī visazimirstākajos kaktos, kuriem omītes gluži paranojiskā cieņā griež muguru. Visi kakti un grami kļuvuši par kilogramiem tieši aiz liekās piepūles, ko izrāda pret grīdas mazgāšanas paradumu.

Dzimšanas dienās un svētku dienās vispār pa vecam paradumam jāaicina ciemiņi, bet man leikas, ka man nav ko pulcināt, ja nu vienīgi jāpiesauc visi pārējie četrinieki vai tie cipari, kuriem ir ar 4 kāds sakars...viņu manā dzīvē ir pāri pārēm...ar šiem visiem cipariem diskrētam matemātiķiem pietiktu, lai izskaitļotu manu mūžu, lai mani, ja vajag novestu līdz bankrotam vai arī lai uzceltu debesīs. Tur jau tā lieta, ka man pašam pār šiem cipariem nav varas.
Tātad es svinu.