Juus visi nesaprotat ne tik daudz kaa melns aiz naga un es veel ne vairāk. driizaak mazaak. Jo man nav laika uztraukties par dziivi, bet tikai naudu un sapniem un graamataam. Gribeetu, lai manaa apseestajaa praataa nemaajotu ne mazaakaas aizmaarsiibas, skaudiibas, atriebiibas alku, mazduusiibas, kaskiiguma un slimiiga sentimenta, jo kaads man labums no taa visa, ja nespeeju pienemt izaicinaajumus?! bet nee, ne suuda izsaukuma, ne jautaajuma ziimes nespeej raksturot manu sasutumu par apdaliitiibu. taads vaaveres vai peliites ritenis sanaak, mazliet paskrienu, paskrienu, nogurstu un nolecu no rata, tad atkal naktii, kad nodziest gaismas, rosaas zemapzinas domas un es takal lecu tajaa pasaa rataa. Aarpraac,kaada garlaicciiba un vienmuliiba tajaa visaa.. it kaa es uz nokausanu tiktu vests, lai gan man vislabaak glaimotu, ja tas buutu moku rats, kur manus loceklus saraustiitu gabalu gabalos un veelaak neaizmirstu iipasi papuuleeties par visaam paareejaam kermena dalaam. Tad gan es nejustos apdaliits. es vairs nedomaatu un manu sirdi sildiitu ceriibas uz cieniigu naavi.
Kaadeel nevienu neuztrauc manas puules, kaadeel es tik nesaprotams un nepateiciigs? Kaapeec mani saeed nezinaami uztraukumi un visas pasaules puules tiek pieliktas tam, lai mani atsuutu?
Nelasiet slima cilveeka murgus, nekļūstiet par apsmieklu. egoisma skanaa dziesma.

Soriit iegaadaajos Sestdienu. Atlikos garslaukus un uzskiiru lapu, kuraa allaz attelota kaada radosa persona. kaa es to zinu? - jo sii persona vienmeer ir ar loti maaksliniecisku teerpu piegriezumu. bet soreiz bija aiskarta man un pielauju arii maniem aktiivaakajiem domubiedriem tuvaa gotu teema. Meiteniite bija pacentusies - iisi brunciisi, iistie gotu zaabaki ar uuberbiezo zoli (nezinu, kaa taadus sauc), korsete ar iesuutu geparda aadas imitaaciju (teema, kas saprotams man kops zinaama laika arii ir loti tuva), matu sasuka taada pa pusei kaa gotam , pa pusei pankam ar grebeni nokraasotu zilganaa kraasaa. Acis, protams, rotaaja visdrausmiigaakais grims ar uzbaaziigaam acu kontuuraam un uzaciim.
Tas jau nebuutu nekas, manas patiesaas paardomas raisiijaas tajaa briidii, kad vina pateeica, ka LV diemzeel neesot gotu apgeerbu veikals, tuvaakais esot LT. Un tad peec kaada apdomaasanaas briiza pie sevis nodomaaju, vai tiesaam Bauhaus un Sioxsie domaaja savu cieniitaaju praatus paverdinaat tiktaal, ka liktu viniem izskatiities taapat kaa vini? Kaapeec Jaani Tu vieniigais esi iedomaajies varbuut kaadreiz saviem cieniitaajiem pateikt, lai vini beidz izlikties un buut tiem, kas vini nav? Vai vini (skatiitaaji, klausiitaaji vai pizoneetaaji - tie visi vienaa personaa)nesviist vai nesliikst nost greeku pluudos, ko sev pasi par prieku sariikojusi? O, pagaajusii pasaules godiiba! kops kuriem laikiem cilveeki vairs negrib liidzinaaties saulei un buut saules karali?
saprotu, ka emocionaala tuviiba skietaas daudz lielaaka, kad mees pieliidzinamies savam ganam, bet avis, sorry, ne jau ar to, ka juus uztrauksieties par to, ka jums nav gotu korsetes vai gumijas skafandra juus kluusiet par cieniigiem sekotaajiem. man liekas, ka jau tagad gans meklee taas nokliidusaas avis un vinas vairs ne atrod, ne atpaziist (visdriizaak sajauc, jo vinaam nepatiik agraakaa saimnieka senilais meeteliisa piegriezums. avis saaka dziivot peec saviem noteikumiem, labaakiem.

Labrīt, sirdsmīļā dienasgrāmata! Te atkal raksta Viktors. Viktors D. Lūdzu nejaukt manu personību, es, protams, turpinu maskarādes, bet šoreiz zem jauna seguma, zem jauna uzvārda un jumta. Esmu pilntiesīgs Dāboliņu klana loceklis ar jaunu ES pasi!

Šajā rītā, kad balta sniedziņa un skujiņu vietā pie apvāršna es varu saskatīt vien melnu dūmu stabu un aiz tā stāvošo ugunsdzēsēju sardzi, kailas koku lapotnes un drēgnu pavasari, prāts nenesās uz svētsvinīgām noskaņām. Drīzāk jādomā par kārtējā referāta uzmeistarošanu, labas filmas noskatīšanos vai ārstēšanos ar viena cita vēl slimāka cilvēka palīdzību. Noskaņas nav drūmas, bet nav arī sakārtotas, Kafija atdzisusi un pēdējā cigarete izsmēķēta. Nekas cits laikam neatliek kā iet pēc eglītes un cept piparkūkas. Nekas cits neatliek kā iebarot savai miesai un garam cerību, ka joprojām esmu aristokrāts, kam patīk garšīgi pamieloties un izlasīt labu grāmatu. paplukušas greznības laiks ir beidzot iestājies un tas nozīmē, ka tieši laikā manās rokās ir nonācis di Lampedūzas "Gepards".

Ir lietišķi pragmatiskas priekšnojautas par tālāko ziemas turpinājumu. Mēs iesim draugos un pie mums nāks draugi, mēs iedzersim pa aliņam un uzvilksim pa dūmam, piparkūkām abi gali būs nograuzti, jo kaķi būs pacentušies, es pabeigšu savu sesiju un likšu bēdu zem akmeņa. Pāri jāšu dziedādams, bungodams un svilpodams.

Kaarteejo reizi meerojot ceļu no K2B uz manu dabu raugos uz riita vientulajiem kaajiniekiem. Taas parasti ir gliiti geerbtas sievietes,kas saprotams, jo atrodas tachu Riigas centraa ar savaam kaisliibaam un spozumu. Bet ne jau tie cilveeki pamodina mani no riita vai mnans miilotais cilveeks, bet dziives smaguma sagrauztu tantinu muguras. Es nevilus iejuutos vinu ikdienas rimtajaa ritmaa un ne jau kaa JRT "Padomju dziive" vai kaa citaadi to izraadi sauca apmekleetaajs. es nemekleeju vini dziivee teelus, nobruzaatus tepikus vai zobus uudens glaaziitee-taa ir izklaide un taa nav dziive, tas ir moderni un tas nav patiesi. cilveeku liikie staavi man pasam liek justies pazemiibas nospiestam, es juutos kaa greekaazis, ja ielienu vinu privaatajaa dziivee un osnaaju vinu sastāveejuso gaisu. Es vinu prieksaa juutos vainiigs, patiesi sirds satraukts, ja ne pat sirds satriekts, jo man skiet, ka vini ieies Dieva apsoliitajaa paradiizee iztaisnoti un attaisnoti. Vinu muguras liekumaa sleeptaa patiesiibas atzina, kas ir nekas vairaak un nekas mazaak kaa pazemiiba zemes un Taa Kunga prieksaa man ir atklaasmes veerta. es nesaprotu, kaa cilveeki pirms Lutera nespeeja par to pasu iedomaaties, vai vinus nemaaca vainas apzina jeb arii vinu laikos tiesaam visi cilveeki sasniegusi 40 gadus bija jau zem kapa un viniem nebija sii acurauga. Es saprotu, ka vini liidziigi kaa es sastopot parastu cilveeku, sajuut vinaa saancensi, kaadu stepes vai tundras vilku. Mums tikai liekas, ka vini ir gaisa jauceeji un tikai gaudotaaji, patiesiibaa vini ir bara dziivnieki un tikai taadi vini juutas dziivi. patiesi vientulnieki ir sie vecie, lai gan es gribu atlauties teikt vecajie, kuru kops laika saakuma ir bijusi samani savaas sabiedriibaas, muusu rietumu sabiedriibaa beedu laikos veerteejami par slogu un vedami ar ragavinaam uz pirtinu, bet sodien,sodien... sodien vini ir patiesi vientulnieki. Un vai ne taadam dziives gruutiibu un atzinu sistam un liektam, savu tarbinu aiz sevis vientuli auklinaa velkosam cilveekam Dieva prieksaa nebuutu jaastaajas? Vai taa ir tikai vainas apzina, no kuras rodas smeldze, vai netiira sirdsapzina, kas liek mekleet labaako? un ja muusu gars speej liekties tik zemu un ticiiba dara stiprus muusu vecumdienu loceklus un celus, vai gan Dievs taadam nepiedos vina greekus?

"Dzīve, nē, drīzāk nāve un nolādētība rada teologu, nevis zināšanas, lasīšana vai prātošana" Luters ar to saka, ka ikviens ir aicinaats kluut par teologu, pasaules patiesiibas atzineeju, ja vien vins neiedomaajas pats buut Dievs.
nav akmenii cirstu faktu, taapat kaa nav akmenii cirstu zinaasanu. ar patiesiibu ir viltiigi- taa vai nu ir, vai nu nav, un tas tikai noziimee aarkaartiigu domaasanas briiviibu. es varu izdomaat jebko, teikt jebko un IZdoamat miljons domas, pielaut miljoniem kluudas un ar vien palikT svabads no patiesaas atzinas. taa ir situaacija, kad cilveeks saka: "es pats sev Dievs" un taapeec vins NEFILTREE, BET PATEEREE. VINAM JAAKLUUDAAS, JO VISLIELAAKO BRIIVIIBU PIEDAAVAA BUUSANA SEV PASAM PAR DIEVU. sen jau cilveeki (iznemot dazus aptrakusos)atteikusies no neaugliigaas, neergonomiskaas, nezinaatņuietilpiigaas adatas mekelejumiem siena kaudzee. "Dievs speciaali taa izdariija, lai pacietiibu audzinaatu. bet adata ir smagaaka par salminu, taa noteikti kritiis arvien dzilaak, taa noteikti iespruudiis kaadaa deelu spraugaa....un ja nu es neatrodu? ko es busu iemantojis - pacietiibu?" diez kaa šī zūdīšanās izklausaas no malas,tur augsaa debesiis? kaa izklausaas iedomiibaa izteiktais- es esmu ateists un es respekteeju tikai eenas, profesori-ateisti deldee solus runaajot par eenu valstiibas reegiemem, kur cilveeki nesaprotamaam intonaacijaam te paatrinaataa, te pazeminaataa liimenii izrunaa svesaadus vaardus, paargriez gailim vai zosij rikkli, tecina sev virs galvas asinis, dejo rinka dancus un labpraat teelo embrijus...

somewhere in between lines...and Bela Lugosi is dead. nee,tie nav dziesmu nosaukumi, taapat kaa es neesmu intelektuaalis vai francuuzelis, kas tagad censtos trenina reziima rutiinaa afiseeties. afiseesanaas pati par sevi ir interesanta un kraasaina kaa Tuluuza Lotreka ART NEAVEAU, un tai nava vajadziiga mana maazosanaas. man patiik tikai jaukas lietinas, miilumlietinas, negeelu skaistaas nobeiguma fraazes peec aigraabjosi baisa veikumina: "Ha, ha, ha, haa" Vai neviens te nesaklausa dzirkstiijosu barbarismu un indes zobu, kas kodiis naakamajaam tuukstosgadeem papeedii? arii vulkaana dusai ir sava mieriiga seera dvaka, pavisam mieriiga izvirstosa dvaka kaa perfected atomic supermen.

Nekaa jauna ikdieniskumaa nespeeju iedomaaties. Pat uzrakstiits vaards, notiiriits logs skiet jau kaut kur redzeeta lieta... bet varbuut taada ir buusana? buusana kaa uztveres jautaajums? Buusana kaa sava ikdieniskaa praata apstaaviigs noveerojums, acumirkliiga piefikseesana un atkal uztuuksana? varbuut tamdeel tik regulaari tiesi manaa apzinaatajaa jauniibaa es saskatu liidziibas un taas klasificeeju un satieku ikdienaa un joprojaam nespeeju saprast, vai esmu izgaajis no beerniskiigaas ikdienas. vieniigaa atskiriiba, ka domaasanu tagad uztveru kaa buusanas atribuutu. es eju pa trepeem un pieskaros margaam ar matemaatisku apreekinu, saskaitu maaju staavus, masiinu numura ciparu kopeejo summu un kaa apreekinaadams sava vaarda vai uzvaarda magisko ciiparu, nonaaku pie kopsauceeja. skaidrs ir tas, ka visi ir iipasi un dziives filosofija ir matemaatika.

paslaik esmu iesaaceejs. balta lapa, nezinaasana, nesaprasana, iesaaceeja bailu sindroms-buus vai nebuus...labi, korekti un nepieciesamiiba peec anglu vaardniicas."Biidiit tekstus" vareetu tikai savaa dzimtajaa val. nevis sajaa surogaattekstaa par kuru biedrs Vitgensteins noteikti smiineetu un teiktu;"Viktor, vai tu saproti, ko tu tagad dari? tu tagad piedtraadaa pie vaardu noziimju paarprasanas."bet man jau nekad lieks vaards nenaaks gausi, tikai domas, pareizas un pareizi uzskribeleetas.