"Dzīve, nē, drīzāk nāve un nolādētība rada teologu, nevis zināšanas, lasīšana vai prātošana" Luters ar to saka, ka ikviens ir aicinaats kluut par teologu, pasaules patiesiibas atzineeju, ja vien vins neiedomaajas pats buut Dievs.
nav akmenii cirstu faktu, taapat kaa nav akmenii cirstu zinaasanu. ar patiesiibu ir viltiigi- taa vai nu ir, vai nu nav, un tas tikai noziimee aarkaartiigu domaasanas briiviibu. es varu izdomaat jebko, teikt jebko un IZdoamat miljons domas, pielaut miljoniem kluudas un ar vien palikT svabads no patiesaas atzinas. taa ir situaacija, kad cilveeks saka: "es pats sev Dievs" un taapeec vins NEFILTREE, BET PATEEREE. VINAM JAAKLUUDAAS, JO VISLIELAAKO BRIIVIIBU PIEDAAVAA BUUSANA SEV PASAM PAR DIEVU. sen jau cilveeki (iznemot dazus aptrakusos)atteikusies no neaugliigaas, neergonomiskaas, nezinaatņuietilpiigaas adatas mekelejumiem siena kaudzee. "Dievs speciaali taa izdariija, lai pacietiibu audzinaatu. bet adata ir smagaaka par salminu, taa noteikti kritiis arvien dzilaak, taa noteikti iespruudiis kaadaa deelu spraugaa....un ja nu es neatrodu? ko es busu iemantojis - pacietiibu?" diez kaa šī zūdīšanās izklausaas no malas,tur augsaa debesiis? kaa izklausaas iedomiibaa izteiktais- es esmu ateists un es respekteeju tikai eenas, profesori-ateisti deldee solus runaajot par eenu valstiibas reegiemem, kur cilveeki nesaprotamaam intonaacijaam te paatrinaataa, te pazeminaataa liimenii izrunaa svesaadus vaardus, paargriez gailim vai zosij rikkli, tecina sev virs galvas asinis, dejo rinka dancus un labpraat teelo embrijus...