Kaarteejo reizi meerojot ceļu no K2B uz manu dabu raugos uz riita vientulajiem kaajiniekiem. Taas parasti ir gliiti geerbtas sievietes,kas saprotams, jo atrodas tachu Riigas centraa ar savaam kaisliibaam un spozumu. Bet ne jau tie cilveeki pamodina mani no riita vai mnans miilotais cilveeks, bet dziives smaguma sagrauztu tantinu muguras. Es nevilus iejuutos vinu ikdienas rimtajaa ritmaa un ne jau kaa JRT "Padomju dziive" vai kaa citaadi to izraadi sauca apmekleetaajs. es nemekleeju vini dziivee teelus, nobruzaatus tepikus vai zobus uudens glaaziitee-taa ir izklaide un taa nav dziive, tas ir moderni un tas nav patiesi. cilveeku liikie staavi man pasam liek justies pazemiibas nospiestam, es juutos kaa greekaazis, ja ielienu vinu privaatajaa dziivee un osnaaju vinu sastāveejuso gaisu. Es vinu prieksaa juutos vainiigs, patiesi sirds satraukts, ja ne pat sirds satriekts, jo man skiet, ka vini ieies Dieva apsoliitajaa paradiizee iztaisnoti un attaisnoti. Vinu muguras liekumaa sleeptaa patiesiibas atzina, kas ir nekas vairaak un nekas mazaak kaa pazemiiba zemes un Taa Kunga prieksaa man ir atklaasmes veerta. es nesaprotu, kaa cilveeki pirms Lutera nespeeja par to pasu iedomaaties, vai vinus nemaaca vainas apzina jeb arii vinu laikos tiesaam visi cilveeki sasniegusi 40 gadus bija jau zem kapa un viniem nebija sii acurauga. Es saprotu, ka vini liidziigi kaa es sastopot parastu cilveeku, sajuut vinaa saancensi, kaadu stepes vai tundras vilku. Mums tikai liekas, ka vini ir gaisa jauceeji un tikai gaudotaaji, patiesiibaa vini ir bara dziivnieki un tikai taadi vini juutas dziivi. patiesi vientulnieki ir sie vecie, lai gan es gribu atlauties teikt vecajie, kuru kops laika saakuma ir bijusi samani savaas sabiedriibaas, muusu rietumu sabiedriibaa beedu laikos veerteejami par slogu un vedami ar ragavinaam uz pirtinu, bet sodien,sodien... sodien vini ir patiesi vientulnieki. Un vai ne taadam dziives gruutiibu un atzinu sistam un liektam, savu tarbinu aiz sevis vientuli auklinaa velkosam cilveekam Dieva prieksaa nebuutu jaastaajas? Vai taa ir tikai vainas apzina, no kuras rodas smeldze, vai netiira sirdsapzina, kas liek mekleet labaako? un ja muusu gars speej liekties tik zemu un ticiiba dara stiprus muusu vecumdienu loceklus un celus, vai gan Dievs taadam nepiedos vina greekus?