vēl aizvien draudzējos tikai ar GOTISKO muuziku.
Klausos tikai Siouxsie un Bauhaus. Nu piemēram taadus gabalus kā Bela Lugosi's dead, In the Flat Field, Double dare, Terror couple kill colonel un Red light.

Lūdzu - Visu laiku labākā mūzika.
Neapvainojieties, bet tas, kas skan iekš radio, ir visu laiku lielaakais trash. Tas ir kaa ar McDonald's burgeriem - neesi paeedis, kameer neesi izstāvējis vismaz 5 reizes rindu peec kaarteejaa burgera, burgera ar čili mērci, burgera ar sēnītēm, burgera ar čikitas mērci, burgera ar zivīm.

saats ir bezgala eeteriska un nesasniedzama kulminaacija un taapeec ir jaaeed veel un veel un tas viss process kļūst arvien bezjeedziigaaks un izvirtušāks. Gribot negribot cilvēks ir izdabājis visam postmoderniķu tēzēm - par plurālismu, bezjēdzīgumu, iracionalitāti un mūžīgo subjektīvismu. sirdsapziņa saak mocīt par apeesto burgeru daudzumu un pieprasiito algas paaugstinaajumu apstaakļos, kad reālais darba ražīgums atpaliek, varbūt paliek nelabi no domām par paņemtajiem kredītiem un Dieva neesamību... (te sākas veģetatīvās mitohondrozes izraisītas apreibuma lomkas)pirms kaada laika topaa bija Zilais valis, tagad Ripoja akmens...a, un šovakar ir Zvaigžņu lietus V! valters un kaža,Dilans Bobs, Džei Lou. jaunas krūtis, lielas krūtis, konusveidīgas krūtis, plastiskā ķiruģija degunam, krūtīm vienreiz, krūtīm divreiz, zēngalviņa Lieckalniņai, Prezidenta frizūra Double face Ells solistam un bunģierim...(griežas galva)
Ah, ah, ah, pietiks, pietiks, šoferīt, tudiš pīp, tu esi džast laik kasilka! Ai, ai!

KO???????????????
What da f..? Dzeguzeenu solists kļuvis par gotu kepona iipašnieku? Jo mai jo, uz kuru puzi tagad zemeslode griežas?
Bļ.. un viņš arī neskuj baardu...
Lauri Reinik, saturies! Pie debesīm iemirdzas jauns saules zaķēns!

Haahahahaaa, mans prieks ir tik ļauns, es esmu tik ļauns,tik ļauns, kad katru nedēelas saakumu atveru delfos galeriju par jaunaakajaam noriseem tautas notrulināšanas sfeeraa iekš TV. taada sajuuta, ka iekšejais gariigais princips šim Zvaigžņu lietum - ar vien vairaak sex-eye-make-up un PATS GALVENAIS - jaunas sejas. ja viss notiks peec mana scenaarija, tad paredzu, ka ka driizaakajaa naakotnee vareetu sekot mans iznaaciens - es divas nedeeļas cietiišos un tad hops es iemetiišu skatiitaajos savas apenes.

pats labaakais saaksies peec tam.

Paturpinot rakstu sēriju par a la existenciālisms un zinot, ka katram otrajam salmu cepures un dredu iipašniekam šis vārds ir tik tuvs kā domas par pagājušo Vudstokas spozmi un Kobeina mistisko nāvi savos vēmekļos, man kā par spīti gribas parunāt par kaut ko tik sīku eksistenciālu kā piemēram viena diena sliekas dzīvē, bet diemžēl es neko bioloģijas stundās par tām neesmu uzzinājis, lai pat Sartram un Kamii nebuutu ko piebilst, lai viņi nemostos no savas kapu kopiņas laukā un nesāktu strīdēties savā starpā: es jau to teicu! es esmu pirmais un peedeejais starp eksistenciaaļiem!,ka es runāšu vienkārši par eksistences verdzību. (nudien, nudien, man sanaaca a la N.N!!)
Ziniet, sodien man ar dažiem draugiem un nedraugiem panesās runas par dzīvību un tā vērtību. Es pieminēju atgadījumu ar manas mājas kaķīti, kurā mēs pateicoties vet.ārst. centībai iegrūdām veselu kapitālu, un kurš galu galā tika pārvērsts ne mazāk , ne vairāk putojošās siekalās. Acīmredzot es biju aizmirsis pabrīdināt savu med. mās., ka mūsu kaķītim ir tādu un tādu zāļu nepanesamība. Bet vai tad es to zināju?! Varbūt, ja mēs būtu izmēģinājuši uz kaķīti visas zālītes, tad gan jau atrastos kādas riktīgās, bet diemžēl mums tas nebija pa maciņa biezumam un tā nu mēs nolēmām kaķīti lēnai nāvei. Beigās viņš tomēr pieņēmās prātā un saprata, ka ēdiens nav viņa ienaidnieks. varu ar prieku ziņot, ka šis pats aprakstītais kaķītis turpina veiksmīgi pildīt visus kaķa pienākumus. Bet nu tas tā, galvenais, ka kaķītim vēl atlikušas kādas 8 vai 6, bet varbūt 5 dzīvības. Tā kā es par to dikti priecājos.
Nu jā, nu un tas 'nedraugs' mums izstāstīja savu storiju, no šī pašas sērijas, tikai vēl letālāku - kaķītim vajadzēja šprici dipī, bet māsiņa maigi sakot ar to šprici viņam to dipi noglaudīja un aišāva visu mērci zem ādas. Tā nu kāķitis dzīvojās, bet viņa zemādas iekaisums aug augumā un smirdoņā. kaķītī atkal iegāza kapitāliņu, bet nu šoreiz tāpēc, ka med. mās. bija iedomājusies, ka zina, ko dara. Beigās mūsu nedraugs sprieda, ka izdevīgāk jau būtu sanācis kaķīti apdullināt.
APAKŠNODAĻA: MORĀLE
Redz pie kā ir nonākusi mūsu dzīvnieku mīlestība! viens tāds kaķītis nebrīvē, tas ir mājas kaķis, izbauda tos pašus labumus, pret kuriem protestē visi zaļie un lolas bridžitas, un tāpēc, ka viņus ārstē par tādu milzu kapitāliņu viņus arī mīl vairāk nekā tos kaķīsus, kuriem brīvībā nekait nekādas ausu ērcītes, kuriem jāpārtiek no pommes frites pārpalikumiem un zivju asakām. Nu bet, ne velti uz Zoodaarza kraatiņiem ir uzraksti: nebarot! Necienāt ar cepumiem! kas tiem cilvēkiem tas par misionārismu, labāk būtu priecājušie, ka paši ir izglābti, bet nē, viņi vēl atpērkas!

Viss ved uz iznīcību, viss ved uz iznīcību, mīlīši - tā teica omīte.

Viegls nepanesamības smārds spraucās pa visām varītēm elpu vados un asinsritē. Žagas ar puņķiem un notraipīta sirds iedvesma pratināja un aprija, pratināja un pievīla. Nebija gala un nepietika varas gribas, lai darītu kaut ko. Kaut vai izvemt uz āru, izlemt neesošās aklās zarnas un zobu sāpju vietā, kam nebija jēgas un varbūt pat pamata. Bet sāpes bija un izdzertā arī gana, bet vai kāds skaitīja, cik kausi, vai nepabeigtas domas izlija uz piespēlēto kolīziju galda, kamēr mājas kaķi savas mūža rotaļas uz dziestošās dzīves rēķina izspēlēja. Par ko bija skumt un par ko priecāties – par neizspēlētām partijām un zaudētām ilūzijām?

Reizi šādu domu mākts es GĀJU pāri kādas nomaļas pilsēteles tiltam. Retoriski izsakoties, es biju nonācis visai smagā bezizejas situācijā. Bija noiets jau gandrīz viss tilta garums, bet es joprojām turpināju sūkāt savu lūpu maigajos apskāvienos ievietoto cigareti. Tikai tagad beidzamajās tilta gaitās es paspēju atminēties arī par savu austinu instrumentu, kas trallināja kādu saldsērīgu meldiju un dzina mani vēl dziļākā bezsamaņā. Es pieķēru sevi vienreiz un otrreiz, kad beidzot biju spējis aizdegt savu saldi ruugto cigaretes galu.
Bet ne par to ir runa šajaas saldsērīgajās rindās, bet par to, kaa es biju centies sbīdīt nopietnas lietas.


Pirms trepju uzbrauktuves šķērsošanas man pa kaajaam gadījās sastapt kaadas divas noapaļojušās būtnes. Meitenes pēc paskata. Viņām rokas stiepiena attālumā jeb pa rokai atradās kaads slinks dzerekliitis. Kaapeec slinks? – taapeec, ka manī radās nojausma, ka viņas nav nopietnas metējas. Pirms tam jau šķērsojot kādu citu trepju pārbrauktuvi biju sastapies ar kādām lepnas iedzeršanas sekām, kas lieki teikt, nebija no taam prieceejosaakaam. Vinas uzrunāju es peec nelielas samisntinaašanaas pauzes un bildu: - vai jūs pavest? Vai, es atvainojos, gribēju teikt, vai jūs nepavadiit uz majaam? Bet vinas jaunavas vai madāmas, bet īstenībā visādas zem segvārdiem paslēpušās Aspazijas un Simonas de Bovuāras svesaadi slinki novīpsnāja, it kaa teikdamas, mēs pie tādiem pakliideniem esam stipri norūdītas. Bet rutīnas pēc, izvēle tavā ziņā. Un tad, es, šis nejaukais paklīdenis, bildu kādu citu nozīmīgu frāzi: man ir liidzi LABIRINTS! Vai juus zinaat, kas ir LABIRINTS? Visa Berlīne, visa Vācija, visi 82 miljoni zina, kas ir LABIRINTS?! Es gribētu ar jums to paspēlēt!
Bet viņas vientieses pēc dabas būdamas neko launu nenojausdamas, speeji atcirta: kas tu iedomājies, ka mums patiik paspēlēt?!
Nee, taču – es zibenīgi atcirtu, - es teicu, kas es gribu ar jums paspēlēt šo spēli, tā lai jautri gan man, gan jums. Ar abpusējām sekām.

Diemžēl viņas nebija pareizi uztvērušas mesidža galveno būtību. Viņas nesaprata, ka es neesmu nekāds apkaartklaiņojošais jezuīts vai mormonis un es neslēpju aiz mēteļa pārakmeņojušos To. Viss mans prieks bija tik priecīgs, ka ļaunākā gadījumā es no sevis spēju iedomāties, ka es esmu Asīzes Francisks, bet labākā gadījumā es biju vienkārš garaāmgājējs.
Vienvārdsakot nekādas nākotnes man ar šīm daiļavām nebija. Un tad es padomāju, kāpēc vienmēr tik grūti uzsākt dialogu. Kāpēc visi runā un zīmējās ar to, ka māk pateikt vārdu 'dialogs'- iespējams tas tāpēc, ka viņiem visiem LABIRINTS ir pārāk liels izaicinājums. Viņi vienkārši nepeikrīt pamainīt savu taisnvirziena domāšanu.

Kad izlasīju š0 te rindiņu: "Pateicībā par mīlestību, ko esmu saņēmusi visa radošā mūža garumā no krievu cilvēkiem..." man iesāpējās sirds. Protams, ka es skumstu par mūsu diženākās skatuves karalienes nāvi, bet es arī ļoti ceru, ka viņa tur debesīs spēs būt godīga pret savu tēvu zemi un spēs atbildēt dieviņam, ko mēs, latvieši, esam viņai nodarījuši.

Ja kaadreiz mūža galā man būs japasakās austraalietim, aborigēnam vai uzbekam par to, ka viņa tauta man dāvājuši savu viesmiiliibu un desmitus miljonus aplausu un attiecīgu slavu, tad tik un tā es nekad to nedarīšu pārejot viņu ticībā. Nav viesmiiliigaakas vai neviesmiiliigaakas tautas, atšķirība var buut meeraama uzslavaas un daavanaas, ko viena vai otra zeme var dāvāt.
Daudziem atgriešanās realitātē pēc padomju Savienības sabrukuma bija reizē arī sapņa sabrukums, daudzmiljonu uzslavu vietā viņai nācās atgriezties Pribaltikā, dzīvoklītis tika denacionalizēts, nācās apmesties kaadaa Majoru sādžā un pār viņas lūpām izlauzās SOS signāls: "Ja bojus astatsa odna"
Tagad, mani mīļie, Krievijas garā roka ir aizsniegusi arī katra latvieša sirdsapziņu un grasās jau izraut sirdis no mūsu krūtīm laukā aicinot atbildēt par šo necilvēcību, sak: "vai tā mēs jūs, mazie latvieši, mācījam uzvesties?" ( http://www.youtube.com/watch?v=Nau5265BPqQ&feature=related )

vai tā ir cieņa pret mirušo?

Ar katru jauno rīta un vakara cēlienu ar vien sāpīgāk es apjaušu savu sāpīgo realitāti, es vai nu kļūšu par velnu, vai enģeli. Liekulis es neesmu nekādā gadījumā, ja kaut kas notiks es būšu kritis galīgi un būšu pagalam. Nevar būt ne runas par to, ka es varētu kaut kā izbēgt un atrast apkārtceļus, kurus palīdzējuši nolīdzināt gan Freids, gan Hese. viņi paši bija slimi, un iespējams vēl trulāki nekā es, jo viņi nespēja noslēpt savu diagnozi.. pagaidām es vēl tikai palieku tas pats ciniskais neirotiķis un bezgalīgais melanholiķis.
Vai tagad tu saproti, kāpēc es mīlu skaistumu un realitāte mani dzen kapā? Pavisam vienkārši - es saprotu, kas labs un skaists, bet tas ir mans izdzīvošanas instinkts, kas man saka - klausies, beidz reiz nievāt sevi par to, ka tavas aknas netur Dostojevski, vai nu sāc dzert, vai iestājies klosterī. apsolījumi un lūgšanas būs tavi labākie ieroči...jā, un Veņička, viņš taču cīnījās tāpat.

Labprāt gribu ticēt, ka šajā pasaulē mīt ne tikai cilvēkveidīgās būtnes, bet arī pēc prāta un miesas uzbūves tam līdzīgas, tikai garīgas būtnes - enģeļi. Viņi, enģeļi, esam mēs - viņi ir gan piedzimuši, gan krituši kā mazi bērni un atkrituši kā neticīgie, bet viens jautājums paliek neatbildēts - vai viņi var iemantot cilvēciskās dimensijas, kas viņus ne ar ko neatšķirtu no parasta cilvēka...vai viņi var mīlēt, vai viņos var kūsāt eksplodējoša iekāre, HIV, AIDS un visu pārējo gara truluma sērgu pirmavots - neticība?
Nē, nē, viņi nevar. tā nevar būt taisnība, bērni netic pasakām. tad jau drīzāk, ka visi bērni ir enģeļi, nevis, ka enģeļi ir bērni.

Krievijas pēdējais imperators Nikolajs II savai sievai Krievijas imperatorei Aleksandrai Fjodorovnai viņu abu kronēšanas dienā Pēterburgā uzdāvināja lūgšanu grāmatu. Tās iekšpusē Nikolajs II veica ierakstu: "FOR MY OWN BELOVED SWEET WIFY WITH EVERY BEST WISH ON THIS DAY FROM HER EVER LOVING & DEVOTED NICKY. MOSCOW MAY 14/1896

Nikolajam II bija 4 meitas un viens dēls, kroņmantnieks Aleksejs. Viņus visus nošāva, bet NIkolaja II dāvinātās Lieldienu olas savai sieviņai aizklīda kur nu kurā, jo nākotnes sabiedrības jauncelsmei bija vajadzīga valūta. Tagad krieviņi tās pašas oliņas atpērk par nesamērīgi dargu cenu.
Dievs vien zina, cik ļoti pastāvīga ir mūsu mīlestība uz piemiņlietiņām, bet nepastāvīga cilvēkmīlestība.

Kas man liegs? Ein bischin später ich bin ein grossartig snob und intellektuelle. Ich bin so erfreucht. das ist wunderbar un seit ir kultuura un katrs pilsonis zina kas ir Franäcu revoluucija un ko noziimee veni vidi vici. saada mietpilsoniiba ir tik loti pieälaujama un pat veelamaa, ka es ar visu savu lielo ziideelena mantiibu ar steigu paarvaaktos seit uz dziivi. iespeejams seit es ieguutu to mieru, kas vajadziigs katram jaunam ideaalistam ruugäsanas procesaa. Gerade ich bin in love with Hamburg, kurz davor - mit Berlin.

Interesanti, vai jauniešu tik iecieniitā un niistaa grupa Tokio Hotel peec gada vai diviem veel pastaavees? Ja gribat dzirdeet manus predictions, tad teikšu taa - gan jau viņi nebuus neakadi viendieniiši, viņi ir smeķīgi, laiski jaunieši, kas tikko izgaajusi cauri pubertaates biistamajiem liikločiem un pieraadiijuši, ka viņos ieguldiitaa naudiņa atmaksaajas un kaa veel (tikko dabuuja vienu muuzikas awardu, kas noziimee + 1 000 000 paardotas kopijas)! Domaaju, ka ar viniem nebuus ne tik ļauni kaa ar Rollingstouniem un varbuut arii ne kaa ar tatuškām. Visi taču atceraas tatuškas, nu ja ne tad atgaadinaašu. Bija reiz taadas divas siikas krievu skuķes, kuras teeloja gejietes, (bet viena no viņaaam nezin kaadaa ceļā dabuuja beernu)viņāmm bija skaļas un nepaarbļaujamas riikliites un viņas uztaisiija dažus hiitus krievu val, ko peec tam savaas lauziitajaas meelees izdziedaaja starptautiskajam tirgum. Nebriinos, ka viņas bija traki uz izķeršanu tieši Japaanaa - arii japaanietes ir maziņas un viņām ir smaga izruna en english. Nu jaa, par tatuškām taa kaa viss daudzmaz buutu skaidrs,... kam viņas tagad dzied, neviens nepateiks - mož dzied kaadiemm tur Araabijas šeihiem privaatajaas balliitees, mož vizinaas Kariibu juuraa ar jahtu un paaris bruuni iedzgušiewm neeģīšiem, a mož viņas briest jaunaam paarveertiibaam, tobiš peec taada scenaarija kaa tajaa filmaa Velvet goldmine - tipa viņas ir nošautas un tagad viņas vairs nav gejietes, bet piemeeram divas gotes. Man taa kaa liekas, ka taa ir taada dabiskaa stila evoluucija - no klases negliitenes/negliiteņa par emo, no emo uz glamrockiigo (kas pāsreiz brand aktuell Latvijas ielu popkultuuraa)un visbeidzot no glamrockiigaa/s uz goti/u. Nu taa apmeeram. Peec šī te paarsprieduma varam nonaakt pie secinaajuma - Tokio Hotel veel ir NAAKOTNE, "goth save the queen, the emo regime!"

P.S. pliiz nedomaajiet, ka es esmu aptracis! Esmu tikai vienkaarš veerotaajs un virinaataajs.