Paturpinot rakstu sēriju par a la existenciālisms un zinot, ka katram otrajam salmu cepures un dredu iipašniekam šis vārds ir tik tuvs kā domas par pagājušo Vudstokas spozmi un Kobeina mistisko nāvi savos vēmekļos, man kā par spīti gribas parunāt par kaut ko tik sīku eksistenciālu kā piemēram viena diena sliekas dzīvē, bet diemžēl es neko bioloģijas stundās par tām neesmu uzzinājis, lai pat Sartram un Kamii nebuutu ko piebilst, lai viņi nemostos no savas kapu kopiņas laukā un nesāktu strīdēties savā starpā: es jau to teicu! es esmu pirmais un peedeejais starp eksistenciaaļiem!,ka es runāšu vienkārši par eksistences verdzību. (nudien, nudien, man sanaaca a la N.N!!)
Ziniet, sodien man ar dažiem draugiem un nedraugiem panesās runas par dzīvību un tā vērtību. Es pieminēju atgadījumu ar manas mājas kaķīti, kurā mēs pateicoties vet.ārst. centībai iegrūdām veselu kapitālu, un kurš galu galā tika pārvērsts ne mazāk , ne vairāk putojošās siekalās. Acīmredzot es biju aizmirsis pabrīdināt savu med. mās., ka mūsu kaķītim ir tādu un tādu zāļu nepanesamība. Bet vai tad es to zināju?! Varbūt, ja mēs būtu izmēģinājuši uz kaķīti visas zālītes, tad gan jau atrastos kādas riktīgās, bet diemžēl mums tas nebija pa maciņa biezumam un tā nu mēs nolēmām kaķīti lēnai nāvei. Beigās viņš tomēr pieņēmās prātā un saprata, ka ēdiens nav viņa ienaidnieks. varu ar prieku ziņot, ka šis pats aprakstītais kaķītis turpina veiksmīgi pildīt visus kaķa pienākumus. Bet nu tas tā, galvenais, ka kaķītim vēl atlikušas kādas 8 vai 6, bet varbūt 5 dzīvības. Tā kā es par to dikti priecājos.
Nu jā, nu un tas 'nedraugs' mums izstāstīja savu storiju, no šī pašas sērijas, tikai vēl letālāku - kaķītim vajadzēja šprici dipī, bet māsiņa maigi sakot ar to šprici viņam to dipi noglaudīja un aišāva visu mērci zem ādas. Tā nu kāķitis dzīvojās, bet viņa zemādas iekaisums aug augumā un smirdoņā. kaķītī atkal iegāza kapitāliņu, bet nu šoreiz tāpēc, ka med. mās. bija iedomājusies, ka zina, ko dara. Beigās mūsu nedraugs sprieda, ka izdevīgāk jau būtu sanācis kaķīti apdullināt.
APAKŠNODAĻA: MORĀLE
Redz pie kā ir nonākusi mūsu dzīvnieku mīlestība! viens tāds kaķītis nebrīvē, tas ir mājas kaķis, izbauda tos pašus labumus, pret kuriem protestē visi zaļie un lolas bridžitas, un tāpēc, ka viņus ārstē par tādu milzu kapitāliņu viņus arī mīl vairāk nekā tos kaķīsus, kuriem brīvībā nekait nekādas ausu ērcītes, kuriem jāpārtiek no pommes frites pārpalikumiem un zivju asakām. Nu bet, ne velti uz Zoodaarza kraatiņiem ir uzraksti: nebarot! Necienāt ar cepumiem! kas tiem cilvēkiem tas par misionārismu, labāk būtu priecājušie, ka paši ir izglābti, bet nē, viņi vēl atpērkas!

Viss ved uz iznīcību, viss ved uz iznīcību, mīlīši - tā teica omīte.