|
|
Wednesday, June 17th, 2015
| |
1:20 am
|
|
Es zinu, ka skatīties šausmenes darba dienu naktīs esam vienai mājās nedrīkst, bet lai cik sevi gānu par racionalitātes trūkumu savās šī brīža sajūtās, tas maz palīdz. Cilvēks un viņa zemapziņas pārliecība, ka embrija poza zem segas būs risinājums. Un, protams, neskatīšanās spogulī un vispār neskatīties pārāk daudz apkārt pa tumšiem stūriem. Strausa loģika. Idiotisms, tevi grūti aizdzīt.
|
|
(comment on this)
|
| Thursday, June 4th, 2015
| |
11:29 pm
|
|
Mans personīgais stulbums brīžiem ir mokošs un turpinu būt mazs bērns, kas nez kāpēc izskatās pēc sievietes. Dabūju antibiotikas un pārsūtīšanu pie ķirurga + aizliegums dzert alu un pienu. Izskatās, ka no jāņiem un žaibām šogad jēgas nebūs. Self pity mode of the ignorant, privileged self-important first world people turned on.
|
|
(3 comments | comment on this)
|
| Monday, May 25th, 2015
| |
5:42 pm
|
|
Biļetes uz Sardīniju Jūlijā atrastas. Jēēj, vienīgi žēl ka Klang izpaliks šogad. Bet, ja ir iespēja pa lētām naudiņām (50 eur vienā virzienā) pavadīt vasaru priekšnieces mājā pie jūras Sardīnija!!! Vai izvēle nav saprotama :D
|
|
(comment on this)
|
| Wednesday, May 13th, 2015
| |
8:09 pm
|
|
Šodien dabūju savas vizītkartes. Vai tas ir dīvaini, ka jūtos kā krēslas zonā nonākusi? Man tās nekad nav bijušas un, ja pavisam godīgi, man liekas, ka patiesībā jau man tās arī tagad nafig nevajag. Bet...pie klientiem it kā braukāties sanāk. Vēl joprojām jūtos kā pasaules lielākā muļķe, kura slēpjas aiz gudras apzinības maskas. Ja tas burbulis kādreiz plīsīs es ielīdīšu zemē. Sajūta, ka es dzīvoju divas dzīves.
|
|
(comment on this)
|
| |
6:09 am
|
|
Pirmdien tiku oficiāli apstiprināta apmācībām Bratislavā, kas notiks no 10-12. jūnijam. Zināju, ka būs, bet dīvaina (patīkama) sajūta. Forši, ka vēl dabūšu dienu pavadīt Vīnē. Bratislavai nav attīstīta lidosta, 9.jūnijā no rīta iebraucu tur un tad ar taksi (!!!) uz Bratislavu. Tik forši!!!! Brīžiem, kā tajā dienā franču tējnīcā, man liekas, ka es skatos uz sevi no malas un viss liekas tik dīvaini, vai tā esmu es un, kad tieši cilvēki sapratīs, ka es tikai tēloju gudru un saprātīgu. Esmu arī izdarījusi izvēli, for the time beeing, vismaz. Līdz ar to piektdiena tikai ar Skābo, un šis pat ir jauki, jo pēdējie mēneši savā laika trūkumā bija pārāk brutāli. Ir pāris par ko ir žēl, bet šobrīd ir labi un nav svarīgi cik ilgi un kā viss izvērtīsies. Kāds gudrs bruņurupucis reiz teica: "Pagātne ir pagātne, nākotne ir mistērija, bet tagadne ir brīnums".
|
|
(comment on this)
|
| Thursday, May 7th, 2015
| |
9:33 pm
|
|
Awww. Tikko atnāca confirmation e-pastiņš, ka pasūtītā Richard Dawkins "The god delusion" grāmatiņa ir dispatched. Un, awwww, man ir tāds prieks, ka pasts atkal strādā sestdienās. Tas man bija laupījis tik daudzas iespējas. Vienīgais, mīnus, ka man pēdējā laikā ir kļuvis grūti lasīt sabiedriskajā. Kas ir ļoti dīvaini, jo nekad mūžā neesmu sirgusi no sliktām dūšām transportos un varēju lasīt ceļā pie omām Ventspilī, Liepājā bez jebkāda mazākā diskomforta. Tagad pēc 20 min teksta sākas funny feeling. Weird.
|
|
(comment on this)
|
| Saturday, May 2nd, 2015
| |
10:37 pm - Manas divas lielās mīlestības apvienotas
|
Ak dievs, pēc šī teksta es iemīlējos vēl vairāk (pat nezināju, ka tas vēl ir iespējams) :)
Patrick
Dec 04, 2013
Patrick added it · (Review from the author)
While it's nice to see folks out there giving this book five stars, and in some cases even reviewing it, I'll admit that I'm kinda puzzled.
After thinking it over for a while, I've realized there's only one explanation for this:
Time travelers love my books.
This is strangely reassuring, as it lets me know that, eventually, I do finish my revisions, and the book turns out good enough so that I still have a following out there in the big ball of wibbly-wobbly.... timey-wimey.... stuff that I like to think of as the future.
I would also like to say, future readers, that I appreciate your taking time to read and review my books. It's really flattering knowing that even with time-travel technology at your disposal, you'd rather read my stuff and mention it here on goodreads, rather than, say, hunt dinosaurs, get drunk with da Vinci, or pants Hitler.
Secondly, I'd like to say if you're The Doctor, and you're reading this, I would make an excellent traveling companion. I know you normally tend to hang out with pretty young women and robot dogs. And honestly? I respect that.
Still, I bring certain things to the table. Humor, witty banter, and a beard that will allow me to blend in seamlessly with any pre-industrial Germanic culture. I'm also an excellent kisser and play a mean game of Settlers of Catan.
Just throwing it out there.
Lastly, if any of you happen to have a digital copy of the book you'd like to e-mail me, I'd really appreciate it. I'd love to see the five-star version of the book, because right now, the one I'm toiling away at is about a three an a half-in my opinion. It would save me a lot of work if I could just skip to the end and publish it.
|
|
(4 comments | comment on this)
|
| Tuesday, April 21st, 2015
| |
11:07 am
|
Baah, gribas raudāt. Tikko no friziera. Nogrieza par īsu. Stipri par īsu! Es izskatos pēc puikas! Lai gan nē. Tējnīcā trim no četriem sēdošajiem vīriešiem mati ir garāki par manējiem. :'( Šņuk.
Pēc pusgada varbūt dabūšu to garumu, kuru gribēju. Meh. Līdz tam laikam jāatrod papīra tarba.
|
|
(comment on this)
|
| Thursday, April 16th, 2015
| |
9:38 pm
|
|
Es nesaprotu kāpēc man ir tik neizsakāmi bail, bet ir. Liekas sirds kuru katru brīdi izlīdīs ārā pa muti. Da neba pirmo reizi kaut kur viena braukāju, bet pirmā reize, kad šitik stipri satraucos un viss iekšā šķiet drebam. Viss būs labi. Zinu. Bet uztraukums paliek. Bļin.
|
|
(3 comments | comment on this)
|
| |
7:27 pm
|
|
Es braucu, es braucu, es braucu un mani pārņem panika, un tā vienmēr klāt esošā sajūta, ka kaut k esmu aizmirsusi. Kaut ko svarīgu un ko tadu ko atcerēšos tikai rītdien no rīta, kad viss jau būs par vēlu un bušu sveša valstī. Vietā, ka man šodien stāstīja vienmēr, vienmēr līst. Man kādreiz likās ka to runā par Londonu. Hmm, austrumu Londona? :) Bet kopuma emociju vētras šodien, bet viss būs labi paldies manai otrai es. Paldies, ka tu esi. Vienmēr.
|
|
(comment on this)
|
| Monday, April 6th, 2015
| |
9:27 pm
|
Kopumā diezgan skaista diena, žēl tikai, ka vēsa. Vismaz saule atgādināja, ka līdz vasarai vairs nav tālu. Sapnis pēc nelielas pastaigas arī atlaida. Pēdējo reizi vairāku stundu garumā ilgstošas fiziskas sajūtas pēc sapņa ir bijis tikai vienreiz pamatskolas laikā. Toreiz bija kaut kāds murgs, kur dīvaina burvja iespaidā biju aizgājusi uz skaistu mežu, kur viņš ar viltu paņēma manu dvēseli padarot par savu kalponi un, atgriezusies skolā, viņa uzdevumā nogalinājusi visus tur esošos. Brr. Šis tomēr bija jēdzīgāks.
Šodien runāju par kleitām ar našķi. Sapratu, ka man nav nejausmas ko vilkt uz kāzām pilī un braukšana uz Pēterburgu ir pēc 10 dienām. Naudas arī nav tik daudz. Šobrīd domāju, varbūt, ja nesanāk Rīgā neko atrast, ir jēga izmantot manu vienu brīvo dienu pirms kāzām, lai sameklētu kaut ko Pēterburgā. Varētu būt stipri lētāk + zinātu arī kādi būs laika apstākļi nākamajā dienā. Muļķīgi, ka mana vienīgā "svinīgā" kleita ir balta. To pat es saprotu, ka vilkt būtu slikts tonis. Lai gan dīvaini, jo cik zinu kādreiz tieši pavadonēm bija jāsaģērbjas tāpat kā līgavai, lai apmulsinātu ļaunos garus un neļautu nozagt īsto un arī balto kleitu tradīcija nav baigi sena. Still, vēstures klāstīšana bariņam krievu + vēl draudzenes kāzās nebūtu tā labākā ideja. Njā, kad pajokoju, ka varētu atnākt džinsās, skatiens ko dabūju no mīļās līgavas tagad liek stipri uztraukties par pareizo izvēli. Viena it kā ir, bet vai ta būs pietiekami "svinīga"?
P.s. tāāāāā negribas rīt ne uz kādu darbu, bet vismaz jūtos atpūtusies un maijā būs jāaizbrauc uz Ventspili arī, kad omai brīvs un opaps atpakaļ no Ēģiptes, savādāk nekādas dižās jēgas nav.
|
|
(comment on this)
|
| |
9:27 pm
|
Kopumā diezgan skaista diena, žēl tikai, ka vēsa. Vismaz saule atgādināja, ka līdz vasarai vairs nav tālu. Sapnis pēc nelielas pastaigas arī atlaida. Pēdējo reizi vairāku stundu garumā ilgstošas fiziskas sajūtas pēc sapņa ir bijis tikai vienreiz pamatskolas laikā. Toreiz bija kaut kāds murgs, kur dīvaina burvja iespaidā biju aizgājusi uz skaistu mežu, kur viņš ar viltu paņēma manu dvēseli padarot par savu kalponi un, atgriezusies skolā, viņa uzdevumā nogalinājusi visus tur esošos. Brr. Šis tomēr bija jēdzīgāks.
Šodien runāju par kleitām ar našķi. Sapratu, ka man nav nejausmas ko vilkt uz kāzām pilī un braukšana uz Pēterburgu ir pēc 10 dienām. Naudas arī nav tik daudz. Šobrīd domāju, varbūt ja nesanāk Rīgā neko atrast jēga izmantot manu vienu brīvo dienu pirms kāzām lai sameklētu kaut ko Pēterburgā. Varētu būt stipri lētāk + zinātu arī kādi būs laika apstākļi nākamajā dienā. Muļķīgi, ka mana vienīgā "svinīgā" kleita ir balta. To arī es saprotu, ka vilkt būtu slikts tonis. Lai gan dīvaini, jo cik zinu kādreiz tieši pavadonēm bija jāsaģērbjas tāpat kā līgavai, lai apmulsinātu ļaunos garus un neļautu nozagt īsto un arī balto kleitu tradīcija nav baigi sena. Still vēstures klāstīšana bariņam krievu + vēl draudzenes kāzās nebūtu tā labākā ideja. Njā, kad pajokoju, ka varētu atnākt džinsās, skatiens ko dabūju no mīļās līgavas tagad liek tagad par pareizo izvēli.
|
|
(comment on this)
|
| Saturday, March 28th, 2015
| |
10:29 pm
|
|
Šī bija ļoti produktīva, pat ja uz beigām drusku skumja diena. No rīta gan pamodos ļoti jauki. Sapņoju ka man uztaisīja masāžu un pamostoties mugura likās tik silta un patīkama. Žēl tik, ka pats masētājs diez vai to maz vairs darīs. Darbā apkopojējai līdzi bija tik neaprakstāmi foršs sunītis, maziņš un tīīīīīk mīlīgs un nāca spēlēties. Sakārtoju lielu daļu no vajadzīgajiem dokumentiem pirms lielās mātes pārbaudes. Bah, kaut nu būtu labi, zinu, ka ir bijuši cilvēki citos gados, kurus pēc lielajām pārbaudēm atlaiduši, bet man vairāk vai mazāk viss mans darbs ir nodokumentēts un vajadzētu būt ok. Viss būs ok. Ou un šodien, tieši šodien paliek precīzi viens gads kopš esmu šajā darbavietā. Līdz šim rekords vienā vietā ir bijis 1 gads un 4 mēneši, bet tas bija uz dekrēta laiku. Nu labi, jāiet laikam gulēt. Rīt ar mammu vazāšanās pa veikaliem.
|
|
(comment on this)
|
| Friday, March 27th, 2015
| |
10:27 pm
|
|
Skatīties vakaros šausmu filmas nav labi. Nu neesmu es pietiekami racionāla, lai man pēc tām nebūtu bail izslēgt gaismu un atrasties vienai. Tās domas, ka, ja es pagriezīšu galvu, tur stāvēs meitene baltā naktskreklā, salipušiem, pusslapjiem matiem, uz sāniem pašķiebtu galvu un nazi rokā. Viņas visas ir vienādas. Un viss ir atkal tā kā bija pirms tam. Zemūdens akmeņi un neiederēšanās.
|
|
(comment on this)
|
| Wednesday, March 25th, 2015
| |
12:21 am
|
|
Tā muļķīga sajūta, kad saproti, ka tev ir bail, taču a) nav nekā ko vari darīt, b) tās ir muļķīgas, tikai....tāpat nepāriet. Pacietību un mieru.
|
|
(comment on this)
|
| Sunday, March 22nd, 2015
| |
11:01 pm
|
|
Klausos kā kaimiņiene ada. Dzīve sastāv no tik daudziem sīkumiem. Lai gan dažkārt tos galīgi nepamanu, kamēr tie neizmainās. Tāpat kā virtuves priekšā nozāģētos kokus. Par to izbijušo eksistenci sāku domāt tikai pēc konstatācijas, ka ir palicis netipiski gaišs, bet tie tur bija kopš šeit ievācos. Tie, protams, nav vienīgie sīkumi. Rīt pēdējā diena ar našķi, un zinu, nekas nav tāds kā kādreiz. Bet par dāvanu priecājās, ielūgums ir tik ļooooti skaists un redzēju bildes ar kleitu (kā no pasakas), viesnīcu, kur paliksim pirms kāzu vakara, limuzīnu-karieti, ou, un pats galvenais, norises vieta - Николаевский дворец.
|
|
(comment on this)
|
| Saturday, March 21st, 2015
| |
11:47 pm
|
Man ir jāiemācās atrast laiku, lai pierakstītu laimīgos brīžus...bet tad cita smadzeņu daļa, nospurdzas sakot, ka laimīgos brīžus ir jāizdzīvo nevis jātērē laiks tos pierakstot, jo vai tad es tiešām ticu, ka aizmirsīšu visu?
Šodienas koncerts bija jauks, bet man labāk patika čells, pat, ja ģitāra bija galvenā. Tomēr ģitārists bija ļoti simpātisks, lai gan man čelliste likās ļoti smuka, bet skeptiķis negribēja piekrist.
Neizsakāmi pilns ar hipsteriem, un skatoties ka visi noteikti bija 19-20 gadīgi sajutos gandrīz veca, liekas arī stila ziņā tajā barā pārāk neiederējos. Ir dīvaini klausīties kārtējo reizi ka no manis strāvojot metāls, dažreiz kaitina, jo patīk ļoti daudz arī popmūzikas un instrumentālā.... bet nu labi, ar noteiktām asociācijām strīdēties muļķīgi un tāpēc vien matus nekrāsošu.
Viņš katru reizi uzdod jautājumu par to kas ir mūzika? Varbūt neesmu tik romantiska kā tie kas zālē sauca par to kā tā ir jūtas un sapņi, mēģināju skaļi nespurgt. Lai gan tās ir lietas ko mūzika var radīt, bet ne vienmēr un ne tik bieži kā daži mākslinieki varbūt gribētu domāt. Pati par sevi, tā ir samērā tverama un fiksējama lieta, lai kādā formā tā izpaustos, bet....tā brīnišķīgi palīdz aprakstīt lietas, kuras ir netveramas un neaprakstāmas savādāk. Dažkārt tā palīdz ļaut parādīt kādu emociju ko izjūti un nespēj aprakstīt vārdos. Līdz ar to, kad tiku pāri savai pirmajam aizspriedumu vilnim un domām, ka esmu kārtējo reizi iekļuvusi nepraktisko "saules bērnu" pulciņā, kuri pārtiek no "labām domām" un citu cilvēku (visbiežāk vecāku, bet gadās visādi) darba, aizdomājos, ka tik praktiska arī jau vienmēr neesmu. Jo, piemēra, tad kad domāju par cilvēkiem, pirmais nāk prātā dziesmas un noteiktas skaņas. Un es pirmo reizi uzdūros kaut kam diezgan unikāli skanošam, šī nav neviena no parastajām dziesmiņām, bet tiešām skaists un unikāls skaņdarbs, kas eksistē pats par sevi. Nezinu kā savādāk to aprakstīt, lielākoties viss vienmēr tiek radīts prātā turot noteiktu silu, tirgu, žanru, un arī viss alternatīvais bieži vien iekrīt tajā pašā "radīts, lai izpatiktu" latiņā, pat, ja to mazāk pamani. Bet tad gadās kaut kas tiešām unikāls un tu saproti to, ka pirmo reizi savā mūžā tu redzi ko nozīmē kaut kas pa īstam patstāvīgs, un tikai pēc tam saproti tieši kāpēc tik daudz no tā, kas sevi mēģināja pasniegt kā ko īstu, lai cik "alternatīvs" nebūtu, atstāja beigās tikai tukšuma sajūtu.
|
|
(comment on this)
|
| Sunday, March 8th, 2015
| |
8:20 pm
|
|
Skaista nedēļas nogale. Sagaidīju ciemos Skeptiķi un Līvu, žēl tik ka tik ātri atlūzu. Priecājos par kaķiem - anarhisitiem, kas lien uz jumta, par trīs sarkanām rozēm, kuras brīnišķīgi smaržo, par ērkšķogu vīnu, kurš bija tik tiešām fantastisks, par plāniem uz nākamo nogali, kas skan tik jauki... un kārtējām neracionālajām bailēm, kas piezogas tad, kad kaut kas šķiet pārāk svarīgs, bail kļūdīties un nezini kā būtu pareizāk. Pareizo atbilžu neeksistē. Ah, ja vien es nebūtu tik neaprakstāmi slinka un ar šobrīd galvā ieklīdušu pavasari. Taču pavasaris ir tik ļoti burvīgs un daudzsološs un izdomāju ko darīt, tagad tik būs jāsāk apzvanīšanu.
|
|
(comment on this)
|
| Friday, March 6th, 2015
| |
11:56 pm
|
|
Pa dienu bija tik neaprakstāmi grūti koncentrēties uz kaut ko konstruktīvu kā nekad iepriekš, pavadīju to pa pusei lidinoties mākoņos un sūkājot ļoti garšīgus violetus un zilus gumijas dinozauriņus. Dzīvē turpinās dīvainās sakritības, kuras liek vēl vairāk nostiprināties pārliecībai, ka dzīvoju matriksā. Turpinu domās priecāties, kā mazs bērns par gaidāmo dzimšanasdienu, un atcerējos, kā mans vecais mācītājs stāstīja, ka tās svinēt esot nepareizi un egoistiski. Jēēēj, tagad par tādām lietām varu nekaunēties. Un par tējas ceremonijām, Adamsiem un "You killed him for me, that is sooo sweet!". Bet tiešām, (ne nekādu slepkavību, vismaz ne fizisku) negaidīju un viss ko varēju pateikt ir wow, tik mīļi!
|
|
(comment on this)
|
| |
10:43 pm
|
|
The problem with being privileged your whole life is that because you have had that privilege for so long, equality starts to look like oppression
|
|
(comment on this)
|
|
|
|
|