Skaista nedēļas nogale. Sagaidīju ciemos Skeptiķi un Līvu, žēl tik ka tik ātri atlūzu. Priecājos par kaķiem - anarhisitiem, kas lien uz jumta, par trīs sarkanām rozēm, kuras brīnišķīgi smaržo, par ērkšķogu vīnu, kurš bija tik tiešām fantastisks, par plāniem uz nākamo nogali, kas skan tik jauki... un kārtējām neracionālajām bailēm, kas piezogas tad, kad kaut kas šķiet pārāk svarīgs, bail kļūdīties un nezini kā būtu pareizāk. Pareizo atbilžu neeksistē. Ah, ja vien es nebūtu tik neaprakstāmi slinka un ar šobrīd galvā ieklīdušu pavasari. Taču pavasaris ir tik ļoti burvīgs un daudzsološs un izdomāju ko darīt, tagad tik būs jāsāk apzvanīšanu.