Klausos kā kaimiņiene ada. Dzīve sastāv no tik daudziem sīkumiem. Lai gan dažkārt tos galīgi nepamanu, kamēr tie neizmainās. Tāpat kā virtuves priekšā nozāģētos kokus. Par to izbijušo eksistenci sāku domāt tikai pēc konstatācijas, ka ir palicis netipiski gaišs, bet tie tur bija kopš šeit ievācos. Tie, protams, nav vienīgie sīkumi. Rīt pēdējā diena ar našķi, un zinu, nekas nav tāds kā kādreiz. Bet par dāvanu priecājās, ielūgums ir tik ļooooti skaists un redzēju bildes ar kleitu (kā no pasakas), viesnīcu, kur paliksim pirms kāzu vakara, limuzīnu-karieti, ou, un pats galvenais, norises vieta - Николаевский дворец.