Viena no tām melnajām dienām.
Darbā kopš vakardienas vakara (drusku pēc darba laika) bija nobrucis 1) internets, 2) serveris, kuram nevarēja piekļūt arī no mājām neatkarīgi no neta un 3) šodien vēl ņēma un no rīta pazuda elektrība. Tas baigi sabojāja rītu, jo biju atbraukusi uz darbu speciāli pusastoņos, lai izdrukātu dokumentus un pagatavotos priekš tikšanās ar klientu. No mobilā telefona lasīt VID metodikas vai likumus par PVN Grupas un banku darījumiem ir diezgan čābīgi. Bet nu labi, mani vēl šis blackout pārāk neietekmēja, jo TP rakstāmgabals bija backupots un tāpat bija vajadzība no rīta iebraukt VID, so pa ceļam nav grūti iebraukt pie reizes CopyPro un izprintēt materiālus pēcpusdienas mītiņam, ja nu nekas nenostabilizējas. Bet kā zināms, ja kaut kas iet pa grīsti, tad iet viss vienā lielā piegājienā un tā, ka maz vairs neliekas. Tā nu līdz dienas beigām garastāvoklis tika aizsists līdz stadijai: "gribas kaut kur izdauzīt kādu caurumu". Bet es atkal pārliecinājos, ka es tiešām esmu priecīga, ka tas Kāslis ir prom no šejienes. Klients atsūtīja direktoram atgādinājumu par neatbildētu jautājumu, kurš stāv no marta(!!!!), un, protams, tas kretīns kārtējo reizi ir bijis iesaistīts un, protams, nebija novests viss līdz galam. Vienā brīdī man acu priekšā vizualizējās debešķīgi sievišķīgs skats kā es novelku vienu savu kurpi un izsitu caurumu viņam pierē ar tās papēdi.
Kad Putns maijā pateica, ka viņš atkal iet prom un šoreiz TIEŠĀM man bija smaids pa visu seju, jo uz beigām man jau viņš sāka uzdzīt fizisku riebumu un pēc visām viņa "prom iešanas reizēm" es pat vairs neticēju, ka kaut kas tik laimīgs vairs var notikt. Tas viss ir tik dīvaini, ņemot vērā, ka, ja es patītu savus ierakstus atpakaļ, es noteikti atrastu, ka sākumā man viņš šķita ļoti foršs un simpātisks. Galvenais, ka viņš nebija stulbs, vienkārši pilnīgi un absolūti bez jebkādas atbildības sajūtas apveltīts un bez intereses par to, kas notiek tālāk pēc viņa "ieguldījuma" un viss jāvelk ārā kā no maisa. Tie, kas mani pazīst, zin, ka es neesmu mātišķa, un man RIEBJAS katru dienu jautāt "vai tu izdarīji šito". Man gribētos ticēt, ka pieaudzis cilvēks darba vietā saprot, ka savu pienākumu laicīga izpilde ir viņa paša atbildība un viņa māmuliņa ir palikusi gludināt viņa zeķītes mājās.
Un te man un Koklei pēkšņi uzmetas virsū lielie priekšnieki un partneri par kaut ko pie kā es vispār strādājusi nekad neesmu un šodien bija pirmā dzirdēšana. Un, protams, tas lops nekad neko uz tīkla nesaglabā un nekam neseko līdzi. Labi, viss beigās tika nokārtots un sazvanīju un visu noskaidroju no priekšnieces Itālijā, bet nu, bāc, gribētos netraucēt cilvēkus atvaļinājuma laikā. Tiešām, cilvēks, kura aizvākšanās man izraisīja atvieglojuma sajūtu. Bet reāli ko vēl var izjust pret cilvēku, kuram ir uzticēts konkrēts uzdevums, kurš divas nedēļas rāda priekšstatu (un melo acīs skatīdamies uz konkrētiem jautājumiem(!!!!!!!!!!!), ka viss ir ok, tad tieši pirms termiņa dabūni ziņu, ka viņš ies prom, dabūni sēdēt darbā kādu laiku līdz pusnaktij un ilgāk, lai paspētu visu termiņos, jo sods par kavējumi būtu tikai tādi nieka 500-600 EUR par katru(!) nokavēto dienu? Tas liktu ātri sabojāt attiecības ar klientu, kurš ir svarīgs ne tikai LV līmenī. Un pamēģini vēl ieskaidrot tā brīža draugam, ka 2 naktī tiešām biji darbā, un arī nākamajā, un nākamajā. Bet nu labi, tā būtu mazākā bēda. Bet to kretīnu pierunāja palikt viņa "vērtīgo" zināšanu dēļ un viņš atvilkās atpakaļ. Un līdzīgi gadījumi turpināja atkārtoties, ne tādā intensitātē, jo nepieļāvu viņam ņemt neko kam ir vajadzīgs pārāk liels laiks, bet bija vēl reizes, kad viņa slinkuma un bezatbildības dēļ sanāca palikt pēc darba un tas baigi kremt. Un es vēl saprastu un palīdzētu, ja cilvēks vienkārši nesaprastu un lūgtu palīdzību, but that was soooooo not the case. Nah, es tiešām esmu tik priecīga, ka viņš ir prom no manas dzīves. Un prieks, ka varēšu piedalīties nākamā cilvēka atlasē. Putns ir pārlieku mīļš un labsirdīgs, es pēc pirmā izgājiena būtu izspērusi viņu ar kāju un neko nebūtu piedāvajusi. Es stingri ticu, ka ja cilvēks skaidri pasaka, ka iet prom, viņš ir savu lēmumu pārdomājis, so - take it at face value un neļauj nākt atpakaļ. Jo cilvēks kurš domā ilgtermiņā vai/un šaubās, kā arī tāds kurš izjūt cieņu pret otru cilvēku, vispirms mēģina risināt problēmas konstruktīvā pārrunu ceļā nevis metas projām. Ah, kaut nu būtu ok ar jauno cilvēku, zinu, ka mūsu sekretārīte grib šo vietu, bet lai arī viņa ir tik mīļa, ka varētu strādāt veco ļaužu pansionātā, diemžēl arī pārāk stulba un nespējīga pati izdomāt pat viselementārākās lietas + šodienas melnajā otrdienā vēlreiz par to pārliecinājos. Nu kā, kā un vēlreiz kā(?!?), ja tu uzraksti melns uz balta e-pastā vārdus "attaisi kodu", to var sajaukt tā, ka viņa izraksta rēķinu klientam, par darbu, kas ne tikai nav pabeigts, bet pat iesākts nav? Kā? Un nerunāsim par dažiem citiem izgājieniem, kas šķiet dīvaini, ņemot vērā, ka viņa šeit strādā gadu ilgāk par mani.
Vēl variantā ir praktikante, kuru man jānotestē pa augustu, bet njā, cilvēks, kurš acīmredzami ir centīgs un jauks, bet šobrīd nešķiet īstais, jo fuck.... es ļoti, ļoti ceru, ka viņa vienkārši pārāk uztraucās, lai nebūtu jāsaka nekas slikts. Galu galā zinu, ka arī pati, kad nenormāli satraucos un gribu radīt labu iespaidu, varu aizmirst kā mani sauc un cik ir 2x2, līdz ar to man jāpadomā kā vislabāk notestēt viņu, jo šeit izskatās pēc tā bēdīgā otrā gadījuma: cilvēks, kas tiešām grib, bet par kuras loģikas spējām pēc pāris muļķībām esmu nelielās šaubās. Nez, jāpaskatās, bet šobrīd ...izskatās, ka viņa varētu būt pārāk humanitārs cilvēciņš priekš manis un es negribu lēkātāju, es gribu kādu kam es varu uzticēties un kuram patīk darāmais, jo es ar vislielāko prieku palīdzētu un veltītu papildus savu brīvo laiku kādam, kuram tas šķistu interesanti, jo fuck this can be so interesting. Kur vēl tu vari runāt ar puspasuli, un būt iekšā visās iespējamās sfērās, no bankām līdz ražošanas uzņēmumiem, pētīt nosacījumus attiecībā uz nekustamajiem īpašumiem, lidsabiedrībām, degvielas uzņēmumiem, IT programmu izstrādātājiem, pētīt par dimantu pārpārdošanu no Dubaijas, un es te strādāju knapi ilgāk par gadiņu, vai ir tā vērts atstāt cilvēkus, kas negrib, galu galā katram ir savas intereses. Ah, ja nu ir kāds cilveciņš, kam interesē un ir labas angļu valodas zināšanas, ir spējīgs pats analizēt un secināt, nebaidās no lieliem datu apjomiem un aprēķieniem un garu gariem rakstu darbiem, tas ir, patīk rēķināt UN rakstīt (preferably in English) un ir ar atbildības sajūtu apveltīts un uzticams.....njā, varbūt man pie reizes palūgt debesmannu no gaisa nokrist.
Fjū, beidzot nomierinājos. Bet diena nebija pavisam slikta, šodien pieteicos studijām un FB aps izmeta, ka tieši šodien ir pagājuši divi gadi kopš mana izlaiduma (2 gadi un 1 diena, ja skaita no mana bakalaura izdošanas dienas). Iedomīgi, bet uztraukuma, ka netikšu iekšā man īpaši nav, tikai žēl, jo zinu, ka iespēja, ka pabeigšu ir maza, pat, ja mani neinteresē diploma gabaliņš. Pilna laika studijas ar pilna laika darbu...kā tad :D cik ilgs laiks paiet, kamēr tevi izmet no budžeta? Nevar būt tik traki, galu galā LU ķīmiķos pēc visa man dzirdētā ir sajūta, ka ir jābūt absolūtam ar dautonismu sirgstošam pērtiķim, lai pazaudētu budžeta vietu, ja reiz tur var iekļūt pat ar vidējo atzīmi 5 šajā priekšmetā plus vēl mācīties vienu un to pašu kursu mūžīgi mūžos, lai gan laikam beigās pēc kārtējā akadēmiskā viņam lika tomēr samaksāt....acīmredzot arī LU ķīmiķi kaut kur ievelk kādu robežu. Tomēŗ viņiem un fiziķiem budžeta vietu ir ap 80, matemātiķiem tikai 30, so šis varbūt nav šeit attiecināms, + cilvēkam, kam ar šitām lietām nekad nav nācies dzīvē saskarties ir grūti spriest un vados tikai no redzētā pēc dažiem konkrētiem piemēriem. Still, šobrīd no dzirdētā, ir pamats ticēt, ka varbūt vienu gadu kazi pat novilkšu arī tad, ja varēšu apmeklēt tikai pāris lekcijas nedēļā. Ja, ne žēl. Bet, bonusā, nāk arī atlaides Rīgas satiksmei..... What else can a girl want in life to be happy? ;)