Mēs esam tik neparasti līdzīgas, gandrīz vienādas, un tomēr tu esi saule un es esmu ēna, tev nebūs to zināt. Es vēlos nezināt.

Jēēēj, Ziemassvētki un ceru, ka es tomēr nesaplēsu to kafijas automātu... bet nu ko, sestdienā neviena nebija, kam palūgt palīdzību un viņš pārstāja taču rūkt. Ja mani atlaidīs, gribēšu, lai šo iemeslu ieraksta tomēr. Tas būtu pārāk jancīgs. Bet nu to rītdien redzēsim. Bet brīžiem es tiešām jūtos kā zilonis, kas saplēš visu kam pieskaras, nedodiet neko trauslu manās ķepās :D