Es kā vienmēr visu gribu izdarīt perfekti. Maģistra darbs vakar aizstāvēts un es nervozēju līdz par pēdējai sekundei, kaut gan nojautu, ka salīdzinājumā ar citiem man daudz nepiesējās un līdz ar to esmu nolikusi šā kā tā. Arī darbā cenšos - nesaprotu un vēl vairāk cenšos. Pārsūtu e-pastus nepareizajām personām, trobelēju citus darbiniekus un visādi citādi rosinu savus jaunos koļēģus mani ienīst un vēlēties nožmiegt. Tomēr nepamet sajūta, ka neesmu pareizajā vietā. Un vai vispār ir radīts darbs tieši man? Tāds sliņku un gūļavu darbs?