Izdomāju, ka šogad jāturpina tradīcija, kas aizsākta studentijas gados - stopēšanas pasākums/sacensības. Atceros, pagājušogad saņēmu tik daudz pasīvi agresīvus komentārus, ka netika cilvēki ielūgti, vai arī, ka izvēlēti tizli datumi. Šogad 2 nedēļas iepriekš apziņoju interesentus. Beigu beigās sanāk, ka esam trīs cilvēki, kas tiek/grib. Kādi 12 cilvēki ar patiesi viltotu nožēlu atteica, jo datumi nav brīvi. Ir tik interesanti pavērot savus vienaudžus, un kā izmainās tas dzīvesveids. Nu, it īpaši, kad sāk strādāt cilvēki. Young overachievers, lol. Nu neko, izsecinājām, ka jāpārceļ viss uz augusta sākumu. Ir forši ceļot par spīti visam, bet šim pasākumam vajag kompāniju tuvu pie 10 cilvēkiem. Tad ir īstā jautrība.
Ja godīgi, baigi laba tradīcija. Šogad jātaisa pēc iespējas lielāka "sacensību garša". Kaut kādas balvas ātrākajiem cilvēciņiem. Nu, un vēl taisam bildes pie punktiem, kas ir mazlietiņ nost no kursa, tur atsevišķi bonusi. Lai gan, ja godīgi, man nesen sanāca, ka no Mazsalacas jāstopē mājās, jo autobuss tika nokavēts par minūti un nākamais tikai pēc 3h. Sajūta tāda nedaudz pazemojoša, stāvot un bomžojot transportu. :)) Tā jaunībā nekad nebija bijis.
Šis ceļojums noteikti būtu mans vasaras posts, kuru būtu arī interesanti lasīt. Bildes, video un apraksti. Lieliska iespēja ceļot, sēžot datorkrēslā un piržot.
