Hesus! Take the wheel!

Džeza grupa drupačas un čigāni

Ā, un vēl Rīgas ostā pilnīgs pizģets man liekas tas, ka es kā pilsonis paņemu numuriņu, man priekšā 85 cilvēki, ar čaļiem izeju ārā uz 40 minūtēm, ienāku atpakaļ, priekšā vēl 70 numuriņi. Sāku skatīties, tur sāk steigt un pie 3 no 4 kasēm sauc tāpatās. Kādēļ ieviest numuriņu sistēmu, ja beigās visiem jāelpo vienam otram uz kakla un notiek drūzmēšanas un diskomforts?

Aptaujā noteikti bubināšu par šo. Divi risinājumi - vai nu to numuru aparātu aizvākt, vai arī izreklamēt skaļāk "bez numuriem neapkalpojam!"

Savam ziepju traukam salauzu objektīvu. Nometu to tieši uz sejas, dzerot uz kuģa. Slēdzās ārā ar erroru, ka jārestartē. Fokusa nav, blurry attēls uz pussekundi parādās. Ar roku atlauzu uz ārpusi vienu objektīva daļu. Super, strādā. Kad sāk zoomot, atkal tas pats errors. Zoomoju un piepalīdzu ar rociņu, uztaisot tikšķi, kad grib slēgties ārā - strādā. Pizģets kaut kāds. :D Tas fočiks ir pārdzīvojis tādas dzeršanas, ka bail. Laivu braucienus, kuros apgāzta laiva, kritienus no rokām, kritienus virsū. Viss vēljoprojām super stāvoklī. T_T

A es rītdien dodos brīvdienu ceļojumā. Atpakaļ uz trešdienu, tieši laikā, lai sāktu vergot.

Montēju video, fonā skan TV. Ikkatru reizi, kad dzirdu audio semplus, ko esmu pats izmantojis savos video fragmentos, nacionālās televīzijas vērtība krītās ārkārtīgi strauji. It īpaši dzirdot treka vidū atstātu audio watermarku. :D

Šodien būtu jādodas uz MMA cīņu, bet nekā. Tā vietā tika noorganizēts pārkour divu dienu sessions, puiši guļ, saguruši no vakardienas filmēšanas un atpūtas pa pilsētu, es gatavojos uz darbu, pēc tam dodamies turpināt pierakstīt lentu. Čaļi atzina manis izvēlētos spotus par riktīgi labiem. Šodien varētu iebarot viņiem vēl slimākus dropus, no kuriem mest flipus.

Pirmdien jau materiāls būs apstrādāts. Saturīgi aizpildīts laiks būs bijis. ;)

Tikko izlaku litriņu dzīvā alus. Neba baigi gribējās, vienkārši atnesa kolēģis kā pateicību par kompja uzstādīšanu. Es jūtos kā tie sīkie pēc zobārsta youtube viģikos. Klausos White Stripes. Pagaidām no krēsla augšā necelšos... Mani uzjautrina tas, kā alkohola reta lietošana sagroza spējas to uzņemt.

Šodien skrēju Nordea maratonā 10 kilometrus. Sākums bija visnotaļ interesants, kad čalis, kuru biju pieaicinājis klāt pie uzņēmuma komandas, kavēja 15 minūtes. Es nezinu, ko viņš darīja, bet fakts kā tāds, ka tiek kavēts maratons... :D
Uz trases jau liek nākamos skrējējus, mēs kaut kur starp žogiem lienam uz trases. Noskrienam kilometru atpūtas tempā un pusis saka, ka vairāk nevarēs. Lieliski. Skrienu tālāk viens pats. 15 minūšu handikaps tādam sportistam kā man taču nevajadzētu traucēt xD Visas lentas jau aizvāktas, ieskrienu ielā, kur par maratona eksistenci zin tikai kāds pavecāks vīrs, kurš man uzbļauj, ka ne tajā virzienā skrienu. Ok, rauju iekšā "rajonā" tieku atpakaļ uz trases, poliči noblenž kā uz debīlu, viss ok. Beigās ~2400 vieta no tiem 4777 dalībniekiem. Kolēģi arī visi tika līdz beigām 5km distancē, kas ir tikai apsveicami, jo ar sportu ir nodarbojušies tikai videospēlēs vai vidusskolā.

Vispār, bija foršs pasākums. Es gan esmu vienmēr bijis skeptisks par šāda veida pasākumiem, jo kāda jēga maksāt par to, ka tu skrien? Bet tas pats tusiņš ir neslikts. Pēc trases satiku ļoooti ilgi nesatiktus cilvēkus, papļāpājām. Jautāja, vai negribētu nākamgad skriet 10km, lai uzlabotu laiku, bet man laikam skriešana kā tāda baigi necepī (nu, bet formas uzturēšanai vajag) un tāds kā iekšējais prieks par noskrietiem daudz kilometriem būtu. Sapratu, ka nākamgad varētu noskriet pusmaratonu. Nav jāskrien pa sauli, laika limitā noteikti iekļautos un varbūt pēc kādiem gadiem, narkotiku ietekmē izdomāšu tikt līdz finišam maratona distancē. So... Yeah. Svētdiena well spent.


Steroīdu vāveres.

He don't care mōn!
http://www.youtube.com/watch?v=myeXMuGJAB8

Ausī atkal hematoma, laika aiziet rīt pēc šļircēm un nosūkt ari nebūs. Saki tiem durakiem vai nē, pēc katra metiena ķer to giljotīnu, skrāpē ar audumu ausis. Atgādināšu pēdējo reizi, pēc tam metīšu uz galvas. Nu labi, ne galvas, kritīšu uz ribām. Vienu salauzīs, būsim abi slimnieki, visi laimīgi, pohodu.

Es visu dienu smirdu pēc piedeguša popkorna, tas, ka 2 dienas neaizeju uz treniņu man rada moraļņikus, līdz salīdzinoši nozīmīgai cīņai 2 nedēļas, bet man nav motivācijas, video konkursu rīkotāji epastiem atgādina, cik mani video ir sūdīgi.
Šodien darbā bija brīvdiena. Uzķēru, ka dzīvokļa biedram darba laiks mostly ir no 8:00 - 14.00. Es pis', valsts darbs.

Ģimenes diena lol

Šodien pirmo reizi dzīvē iešu uz HC konci ar trenētu MMA cīkstoni. Esmu redzējis bildes, noteikti būs interesanti. :D

Tu sāc apšaubīt savu svarīgumu, kad kopmītnēs nodzīvo gandrīz 2 mēnešus ar cilvēku, un kad satiec pēc gada un sāc runāt, tad tizls joks tiek uztverts kā nopietns apvainojums. Un tikai pēc pauzes saproti, ka Tevi nepazīst un situācija ir baigi sarežģījusies. Varbūt frizūras maiņas dēļ, bet katrā ziņā interesanta sajūta.

Mūsu bērniem nebūs grūti sagooglēt bildes, kur mēs dzeram. "Es Tavā vecumā..." vairs nestrādās.

Skrienot garām, apskatījos LV čempi trīscīņā, tā arī satiktajiem paziņām varēju teikt - "skrienu garām", jo tiešām, izdomāju, ka vajag rīta 5km. Tad iepirku paiku ciemiņiem, kas jau 10 mēnešus nav bijuši pie manis ciemos, jo vienmēr nevar, kad uzaicinu, bet, kad es netieku darbadienās uz viņu aicinājumiem "pasēdēt", es esmu tas sliktais. P.s. telefonus jau izslēguši abi divi, tātad viens pats varēšu tusēt pa māju.
Atnākot atpakaļ, sapratu, ka mana ceļgala trauma laikam ir pārvarēta. Pēdējo reizi kaut kāda krakšķēšana, vai sāpes bija jūtama ... gandrīz mēnesi atpakaļ. Tad mani dara ļoti priecīgu. :)

Nu, un karoče šodien normāli saulē vaifbīterī sēdēju, grilēju gaļu un dzēru alu. Chills.

1. jūnijā revanšs pēc MMA noteikumiem. Formāts 3x3min. Šim pretiniekam jāgatavojas, lai nepieviltu pats sevi, jo uzskatu, ka varu labāk kā pirmajā cīņā.

Ja godīgi, man pat nedaudz patīk, kad cilvēkam ir viegli jūtama ķiploku elpa no iepriekšējās dienas.

Šodien novadīju pēdējo treniņu un pēc 9 mēnešu trenera gaitām esmu sapratis - ir maz tādu, kas grib arī kaut ko iemācīties. Mani standarti atbilst nopietniem sportistiem-entuziastiem, tikai zināšanu man nav, lai tādus trenētu.
Katrā ziņā čaļus, kas izlaiž treniņus, jo ir iesnas un tā vietā iet cilāt svarus, vai arī visu laiku uzsver, ka negrib lauzties, jo jākačājās, bet tad kad uztaisu treniņa beigās elles kačalku, tad nīd, ka grūti (garš palīgteikums), trenēt negribu, un līdz ar to arī savu trenera karjeru izbeigšu. Ir 1-2 cilvēki, kas ļoti uzmanīgi klausās, ko mācu, un ar tiem arī palieku citā zālē trenēties.
Viens no puišiem ierosināja, lai reklamēju savu darbību ar video, ko nofilmēju, lai popularizētu to lietu un kārtējo reizi izskanēja doma, ka jāveido atsevišķs cīņu klubs.

Katrā ziņā, laba pieredze 9 mēnešu garumā