nothing but the sky

Recent Entries

1/25/12 08:58 pm

Jau kādu laiku domāju par to, ka šim te (es domāju kārno māmiņu) būtu jābūt katras sievietes biedam, bubulim. Tā kā- ēdiet kūkas droši!

1/25/12 11:01 am

Vēlie vakari uz ielas. Ziema un aukstas laternas virs galvas. Izgaismotais ceļš uz mājām. Tieši tajos brīžos vispilnīgāk var izjust savu vietu eksistencē. Tieši tobrīd- pāris sekunžu attālumā no siltuma- tu esi viens, absolūti un mūžīgi.

1/23/12 02:31 pm

Es esmu tikai šeit. Tā ir mana kontaktdakšiņa, mana rozete. Darbadienas vidū. Viena. Uz sniegā zudušām ielām. Iekšā janvāra sajūtā, kad ziema gremojas tik lēni (gandrīz mūžīgi). (Un laiks plūst man cauri kā pavasara upe. Visi nekad neuzrakstītie stāsti, visas nekad nenodzīvotās dzīves, visi nekad nesatiktie mīļotie... Un es varētu izbeigties. Vienkārši un pēkšņi. Un nebūtu nemaz žēl. Jo ir tik labi. Tāpat vien.)
Current Music: St. Vincent - The Party

1/22/12 04:22 pm

Mana aste ir nodevīga. Kā ķirzakai. Aizlūzusi tā vazājas man līdzi kā svārku stērbele. Es eju uz veikalu, un ledus uz ielas ir brūns (zem maniem soļiem). Skaļi krievu jaunieši. Mašīnas, kas nesas, pārsniedzot atļauto ātrumu. Sniegs, kas krīt tieši iekšā acīs. Es jau sen esmu aizmirsusi, kādēļ esmu te. Mana sirds ir apjozta (ar ko?), bet tukša.
Current Music: Union Of Knives - We Can't Go Wrong

1/22/12 12:10 pm

Šogad ziema ir nesavākta. Kā izvandīta gulta, no kuras tikko esmu izkāpusi, bet nav spēka un gribas saklāt.
Virs sniega mirgo nedzīva diena. Neatmodināta.

1/20/12 07:46 pm

Tā arī mēs izbeidzamies- es dažreiz domāju- vieni uz tukšas ielas ziemā, tumsā.

1/20/12 07:25 pm

Vilcienā jauns vīrietis ar aizsmakušu balsi, kas sēdēja man blakus, tik uzcītīgi piecēlās un palaida mani ārā, kad grasījos izkāpt, ka man palika neērti. Es, protams, pinos savā garajā mētelī. Atceros, kā tukši blenzu ārā pa tumšo logu uz tikko saskatāmo sniegu mežmalā. Ja es būtu pamanījusi pati savu seju, atspīdam tumšajā stiklā, es sev noteikti būtu šķitusi mūžveca un nogurusi. Kaut kas ir tajā mūžvecumā, kaut kas neārstējams, nekad neizdziedināms. Un tajā tukšajā blenšanā. Kaut kas, uz ko nekad nav atbildes. Sirds ir tikai tik daudz, cik tā ir, spēka ir tikai tik daudz, cik tā ir. Ejot uz izkāpšanu, satiku bijušo klasesbiedreni. Viņa bija uzcītīgi aptīrījusi Rimi, es savukārt Accessorize. Būtu labāk bijis Rimi, nenāktos vakariņās iztikt ar ciabatas šķēli un zilo sieru. Bet es jau nekad nemāku nopirkt to, ko man gribas. Viņa sacīja, dienas visas esot vienādas. Lai tev jaukas brīvdienas, es atvadījos un aizgāju sniegā.
Current Music: Autour De Lucie - Chanson sans issue (ne vois-tu pas)

1/18/12 10:19 am

Jū Nesbē ir apburošs. Kaut vai šāda izteikuma dēļ:

"Pievēris acis, Harijs domāja par Eunes reiz stāstīto. Ka eskeipisms jeb vairīšanās no īstenības gluži nepamatoti iemantojusi nelabu slavu."

"Izpūtis kuplu dūmu mutuli, Harijs vēroja, kā tas paceļas gaisā un izklīst. Tas bija noslēgums procesam, kas aizsākās kādā Meksikas tīrumā, zemniekam kaisot zemē tabakas sēklu. Četru mēnešu laikā no sīkajām sēkliņām izauga stublāji vīra augumā, un vēl pēc diviem mēnešiem tos nopļāva, atdalīja lapas, tās izkaltēja, sašķiroja, sapakoja un nosūtīja uz kādu JR Reinold fabriku Floridā vai Teksasā, kur tās pārtapa par Camel cigaretēm ar filtru dzeltenās vakuuma paciņās, kas, saliktas kartona kārbās, ar kuģi tika aizgādātas uz Eiropu. Tas, kas reiz kā zaļš asns stiepās pretī Meksikas saulei, pēc astoņiem mēnešiem izkrita no sajēgu nodzēruša vīra mēteļa kabatā iebāztās cigarešu paciņas, kad šis vīrs nokūleņoja lejup pa kāpnēm vai izgāzās no taksometra, vai arī pārsedzās ar mēteli, jo nespēja vai neuzdrīkstējās atvērt durvis uz guļamistabu- kas zina, kādi briesmoņi salīduši zem viņa gultas. Viņš to atrada saņurcītu un nopūkājušos, iebāza vēl aizvien nelāgi dvakojošajā mutē un aizdedza. Un tad izkaltētā, strēmelēs sagrieztā tabakas lapa, dāvājusi pavisam īsu baudas brīdi un atkal izpūsta ārā, beidzot, beidzot bija brīva. Drīkstēja izplēnēt, pazust nebūtībā. Nogrimt aizmirstībā."

Jū Nesbē - "Atriebes dieviete"
Tags:
Current Music: Radiohead - Videotape

1/18/12 10:00 am

Man patīk nejauši agrie rīti. Tad mēdz piemeklēt tā retā sajūta, ka dzīve plūst tavās dzīslās. Tieši tavās, tieši tevī, nevis kaut kur abstrakti atstatus.
Es pārroku skapi. Es ierakstu google attēlu meklētājā fashion+winter un nesteidzīgi izklaidējos. Es iemarinēju gaļu. Ziema stāv aiz maniem logiem, klusa, skaista un pirkstu pie lūpām piedūrusi.
Naktī, kad gulēju gultā, un mana sirds atkal streikoja, es domāju par to, ka dzīve joprojām slīd pašplūsmā. Mana būšana šeit ir tikai šķietama. Patiesībā es nejūtu pati savu pieskārienu grāmatai, kad aizveru to un nolieku uz paklāja. Es nejūtu savu roku, kad pastiepjos izslēgt lampu. Un es nejūtu savu ādu. Tā ir tikai veca, pārāk biezi uzklātas krāsas kārta, kas jau sākusi plaisāt, auksta un sveša. Tāla. Kā visuma bezdvēseliskā sirds.
Current Music: Radiohead - All I Need

1/17/12 09:02 am

Privāta īpašuma galvenā problēma ir tā, ka jāiet ārā (un jācilā sniega lāpsta) tieši tad, kad to vismazāk gribas. Jau ieraugot mīnus desmit termometra stabiņā, esmu spējīga nosalt līdz kaulam, kur nu vēl, reāli saskaroties ar šo apburošo temperatūru. Tomēr neko. Uzvilku visbiezākās treniņbikses, zem kurām visbiezākās zeķbikses, vilnas zeķes, ielīdu bērnības dienu ziemas jakā, kura man nezkādēļ divreiz par lielu, uzmaucu vēl galvā bērnišķīgu cepuri un apbruņojos ar šķiltavām un sveci, lai dabūtu vaļā šādas tādas aizsalušas slēdzenes. Vismaz mana vīrusa infekcija (vai kas tas par nelabo, kas sēž manī iekšā) arī dabūja paelpot svaigu gaisu. Ko Jūs vispār velkat mugurā pie tādām temperatūrām? Man joprojām nav skaidrs, kā apģērbties salā. Apģērbties tā, lai būtu arī daudz maz prezentabls izskats.
Powered by Sviesta Ciba